1. English
X Mēs izmantojam savā tīmekļvietnē tikai nepieciešamās tehniskās sīkdatnes. Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbībai, tāpēc tās nevar izslēgt, un tādēļ lietotāja piekrišana šai sīkdatņu kategorijai netiek prasīta.

Projekti

2022./2023.m.g.

Erasmus+ projekta “Dzīves vērtības” ĀVĢ skolēnu un skolotāju vizīte Varnā, Bulgārijā, no 6. līdz 14. maijam

 6.maijā plkst. 9.30 mēs, desmit ĀVĢ skolēni – Katrīna Liene Smilga (10.2) Juris Gavars (10.3), Ance Celma (11.6),  Līva Egle (11.6), Viestards Briedis (11.1), Anna Vilšķērste (11.1), Alens Pilmanis (11.1), Sintija Trule (11.5), Līva Skrupska (11.5) un  Vendija Kokare (11.3) kopā ar skolotājām Jeļenu Strumpi un Ņinu Firsovu, Erasmus+ projekta ietvaros uzsākām ceļu uz saulaino Bulgārijas piejūras pilsētu Varnu. Tiešu reisu no Latvijas uz Varnu nav, tāpēc mums bija jāveic pārsēšanās Turcijas galvaspilsētā Stambulā, un, tā kā nākamais lidojums no Stambulas uz Varnu mums bija jāgaida gandrīz 14 stundas, mēs izmantojām izdevību un devāmies ekskursijā pa skaisto pilsētu. Laika pilsētas apskatei nebija daudz, taču paspējām pabūt pie divām no pasaules slavenākajām mošejām - Sultāna Ahmeda mošejas un Svētās Sofijas mošejas. Tās mūs pārsteidza ar greznību, varenību un smalkajām detaļām. Pēc mošeju apskates un vēl nelielas pastaigas pa pilsētu mēs devāmies vakariņās uz nelielu vietējo restorānu, kur nobaudījām gardus turku ēdienus. Ar to arī mūsu diena beidzās, un mēs devāmies uz viesnīcu, lai pāris stundas atpūstos pirms jau nākamās aizraujošās dienas.

Svētdiena. Mēs pamodāmies mazliet pēc pl.3.30 no rīta, izdzērām tēju un devāmies uz lidostu. Varnā ielidojām ap pl.8.40  un devāmies pie savām viesģimenēm. Mazu brīdi vēlāk satikāmies un devāmies uz kafejnīcu. Pēc pāris bildēm pie jūras mēs devāmies ēst kebabu, ko viņi sauc par ‘’duner”, un redzējām milzīgu baru ar futbola faniem, kurus pavadīja liela policistu karavāna. Labi paēdot un paņemot līdzi dažas bulgāru vafelītes, devāmies apskatīt “Sea garden”- skaistu parku ar daudz brīnišķīgiem kokiem, kur uz viena apsēdāmies, apēdām pāris našķus un uztaisījām dažas bildes, vēlāk pagājām garām skaistam piemineklim un zoodārzam, kurš diemžēl bija slēgts. Atvadoties no dažiem mūsu jauniegūtajiem draugiem, mēs mazā grupā devāmies mājup. Kopā dienas laikā tika noiets mazliet vairāk par 12 km.

Pirmdienas rītā mēs gribējām kārtīgi izgulēties, tāpēc pēcpusdienā ap pl.13.00 mēs visi devāmies uz citu pilsētu - Provadia, kas ir apmēram 1 stundas attālumā no Varnas. Tur mēs devāmies uz Ovečas cietoksni. Tam ir unikālas dabas īpašības, kas padarīja cietoksni nepieejamu ienaidnieka uzbrukumiem. Tālāk mēs devāmies atpakaļ uz Varnu, kur apmeklējām Zoo. Pēc Zoodārza apmeklējuma mēs visi devāmies uz nelielu atrakciju parku, lai kārtīgi izsmietos un labi pavadītu laiku, pēc tam mēs devāmies uz biljarda bāru. Pienākot jau vakaram, katrs devās uz mājām pie savām viesģimenēm, lai kārtīgi izgulētos un lai nākamajā dienā varētu doties uz skolu.

Otrdiena, 9. maijs, bija mūsu pirmā “īstā” Erasmus+ diena, jo bija jāierodas skolā. Pie skolas mūs sagaidīja bulgāru mūzikas instrumenta “gaida” skaņas un tradicionālā bulgāru maize, ko sauc “pitka”. Skolā piedalījāmies dažādās radošajās darbnīcās, iepazināmies ar projekta dalībniekiem no Vācijas un Somijas, kopā mācījāmies pamatfrāzes bulgāru valodā un izstrādājām kopīgus plakātus. Vakarā apmeklējām tradicionālās dejas, ko sauc par “horo” un mūzikas koncertu, kur dzīvojām līdzi viņu karstasinīgajiem un emocionālajiem ritmiem un melodijām.

Trešdien mēs agri cēlāmies, lai visi programmas dalībnieki dotos kopīgā ekskursijā uz blakus ciemu Asparukhovo. Tur mēs sadalījāmies 3 grupās un devāmies ekskursijā, kur mums vairāk pastāstīja par Bulgārijas tradīcijām. Mēs uzzinājām daudz jauna. Iemācījāmies Bulgāru dejas un dziesmas, kuras vēlāk arī visiem atrādījām. Pēc ekskursijas mēs devāmies atpakaļ uz Varnu, kur bija brīvais laiks aptuveni 2 stundas. Šajā laikā mēs papusdienojām un pastaigājāmies pa pilsētas centru. Vakarpusē mēs atgriezāmies skolā, kur notika ballīte visiem programmas dalībniekiem. Ballītē visi skolēni ļoti labi pavadīja laiku. Pēc tās visi latvieši devāmies kopīgā vakara pastaigā un neilgi pēc tam ar saviem hostiem braucām mājās, lai gatavotos nākamajai dienai.

Ceturtdien bija pasākums skolā, kurā visi prezentējām grupās veiktos projekta darbus (plakātus) un arī noskatījāmies visus video no braucieniem uz citām valstīm. Tā bija arī pēdējā diena, kad bijām tik kuplā skaitā, jo 20 vācieši vakarā lidoja projām, tāpēc uz atvadām nodejojām pa dejai no katras valsts – mēs nodejojām “Ģenovevu”. Pastaigājāmies arī gar jūru, sataisīju daudz bildes un kopumā jautri pavadījām laiku.

Erasmus piedzīvojuma septītajā dienā, piektdien, mēs jau plkst. 9.30 izbraucām no skolas uz  ļoti skaistu Bulgārijas pilsētu pie Melnās jūras - Balčiku (Balchik). Šajā pilsētā mums bija iespēja iepirkties vietējā tirdziņā un apmeklēt Balčikas arhitektūras kompleksu, botānisko dārzu un pili. Parks bija piepildīts ar iepriekš neredzētiem augiem un elpu aizraujošiem skatiem uz jūru. Pils vasarnīca ‘’Klusās ligzdas pils” tika celta no 1926. līdz 1937. gadam Rumānijas karalienes Marijas vajadzībām.

Mūsu ceļojuma priekšpēdējā dienā mums tika dota brīvdiena. Visi bulgāru skolēni, kuri mūs uzņēma, bija sagādājuši mums pārsteigumu - kopīgas pusdienas restorānā. Ēdiens un atmosfēra bija lieliski, un mēs kopīgi atskatījāmies uz visa piedzīvojuma spožākajiem momentiem. Pēc brīnišķīgām pusdienām restorānā mēs devāmies uz jūru, taču pa ceļam pievienojāmies bulgāriem dejā. Varnas centrā, piejūras parkā, vietējie iedzīvotāji bija sadevušies roku rokā, lai vienotos tradicionālā dejā, kurai pievienojāmies arī mēs. Bulgāri ir ļoti atvērti un labsirdīgi, tādēļ pamācīja deju soļus arī mums. Tālāk mēs turpinājām ceļu līdz jūrai, kurā ūdens bija ļoti patīkams, un mēs, īsti latvieši būdami, nevarējām palaist garām šādu iespēju. Pēc svaigās peldes Melnajā jūrā lēnām jau sāka iestāties vakars, un mēs kopā ar bulgāru skolēniem iegādājāmies pēdējos suvenīrus un devāmies mājās, lai varētu nākamajā rītā izgulējušies un prieka pilni varētu doties garajā ceļā mājup.

Pēc pastaigas pils dārzos mēs devāmies uz Kaliakras ragu, kur mūs sagaidīja aizraujoši dabas skati, ar kuriem nav iespējams sastapties Latvijā. Klintis bija līdz pat 70 m augstas. Šajā dabas rezervātā ir minēts, ka var saskatīt pat delfīnus un daudzus citus aizsargājamus dzīvniekus, kurus diemžēl mēs nepamanījām. Kopumā diena bija ļoti bagātīga un aizvadīta lieliski kopā ar mūsu Erasmus draugiem no Somijas.

Svētdiena jau septiņos no rīta sākās mūsu garais un nogurdinošais ceļš uz Latviju. Varnas lidostā mēs ar asarām acīm atvadījāmies no mūsu viesģimenēm un interesantajiem notikumiem Bulgārijā. Mūsu ceļš vijās caur Stambulas lidostu, kurā mēs pavadījām 6 stundas, gaidot nākamo reisu. Katrs ceļotājs pavadīja laiku kā vēlējās, jo šī jaunā lidosta piedāvā ļoti daudz izklaides vietu. Pēc ilgās gaidīšanas mūsu nākamais reiss Stambula – Rīga sākās. Latvijā, ierodoties ar labām emocijām un mazu nogurumu, mēs sagaidījām savu bagāžu un katrs devāmies uz mīļajām mājām.

“Erasmus+” projekta “Sociālā integrācija” noslēguma vizīte Lodzā, Polijā
No 16. līdz 21. aprīlim pieci Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11.klašu skolēni
kopā ar divām skolotājām – Ilzi Kruglaužu un Līgu Gaiķi – devās “Erasmus+”
apmaiņas programmā. 2022.gada maijā projekts norisinājās Latvijā, bet nu bija laiks
doties uz Poliju, Lodzu, kur notika pēdējā projekta “Sociālā integrācija” vizīte,
fokusējoties uz tēmu “uzdrošinies iesaistīties”.
Projekta ietvaros skolēni no sešām Eiropas Savienības valstīm – Latvijas,
Somijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Itālijas – meklēja risinājumus dažādām
problēmām, veidoja plakātus, iesaistījās diskusijās par sabiedrībai nozīmīgām tēmām,
kā sociālā nevienlīdzība, diskriminācija, cilvēku dažādība, drošības sajūta sabiedrībā
un pilsoniskums. Tāpat arī skolēniem bija iespēja satikt savus vienaudžus no Ukrainas
un uzklausīt viņu stāstus un pieredzi.
Vizītes laikā devāmies arī ekskursijā pa Lodzas slaveno Pjotrkovskas ielu, kas ir
viena no garākajām gājēju ielām Eiropā, un uzzinājām daudz interesantu faktu par
Lodzas vēsturi. Veselu dienu veltījām arī ekskursijai uz Varšavu. Tur apmeklējām
Polijas ebreju vēstures muzeju “POLIN”, kur uzzinājām vairāk par šausminošajiem
holokausta notikumiem Polijā un spējām vēl vairāk apdomāt iekļaujošas sabiedrības
vērtību. Varšavā devāmies arī gides vadītā ekskursijā pa skaisto vecpilsētu, kas,
mūsuprāt, bija diezgan līdzīga Vecrīgai, un nogaršojām poļu tradicionālos ēdienus,
piemēram, ‘pierogi’ pelmeņus, ‘bigos’ sautējumu un ‘flaki’ zupu.
Projekta noslēgumā skolēni un skolotāji no visām sešām valstīm kopā dziedāja
dziesmu par empātiju un piedalījās poļu tradicionālajā dejā. Šis projekts mums visiem
paliks atmiņā ar interesantajām diskusijām, jauniegūtajiem draugiem, fantastiskajām
pieredzēm un, protams, poļu silto un viesmīlīgo uzņemšanu! Lai gan vizīte Polijā bija
noslēgums visam projektam, mēs ticam, ka šīs nav beigas izveidotajām draudzībām!

 

Skolēnu un skolotāju vizīte Tamperē, Somijā, Erasmus + projekta “Sociālā integrācija” ietvaros no 5.-10. februārim

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem tiek piedāvātas fantastiskas iespējas pieteikties dažādām ārpus skolas programmām. Viena no tām ir Erasmus+ programma, un tā ir iespēja iepazīties un izveidot draudzīgas attiecības ar vienaudžiem ārpus Latvijas. Tā kā skolniekiem ļoti apmierināja šīs programmas ietvaros paredzētās aktivitātes, šeit - neliels apraksts par katru no pavadītajām dienām Somijā, Tamperē. Uz Tamperes skolu devās 2 skolotājas – angļu valodas skolotāja Inga Harmsone un datorikas skolotāja Agnese Kramēna-Juzova, kā arī 11.klašu skolēni Elizabete Ozola, Beatrise Lūse, Ulrika Saulīte, Kristiāns Pinkovskis un Ralfs Kramēns.

   Pirmajā dienā visiem skolēniem bija jārāda prezentācija par savu skolu un valsti. Pavadījām laiku ar skolēniem no Itālijas, Polijas, Spānijas un Norvēģijas. Dienas sākums bija pavadīts ar grupas iepazīšanos un sadraudzēšanās spēlēm, kas notika netālu - skolas parkā. Brīvajā laikā varēja labāk iepazīt industriālo Tamperes pilsētu kā arī apmeklēt somiem tik populāro publisko saunu. Sauna bija pilna ar cilvēkiem un ezers bija ledaini auksts, taču lēcieni aukstajā Näsijärvi ezerā ir tā vērti! Vakara noslēgumā spēlējām galda spēles un baudījām vietējās uzkodas un iepazinām somu kultūru un tradīcijas.

Otrdienas rītā devāmies uz vizuālās mākslas kabinetu, kur grupās, izlozējot tēmas un vienojoties par mākslas stilu, gleznojām, atklājot arī savus mākslinieciskos talantus. Vēlāk devāmies ekskursijā pa Tamperes pilsētu, apskatot galvenos tūrisma objektus un pie katra objekta veicām nelielas aktivitātes. Pēcpusdienā un vakarā mums bija brīvais laiks, kad devāmies pastaigā pa Tamperes ielām un vakaru noslēdzām ar jauku pasēdēšanu kafejnīcā.

Trešdienas rītā apmeklējām Sofia Digital biroju kurā mūs iepazīstināja ar kompāniju. Pēc tam ceļš veda uz Tamperes universitāti, kurā tikām iepazīstināti ar teātra studentu ikdienu, un universitātes telpām. Pēc tam braucām uz skolu, kur ēdām pusdienas, lai pēc tam dotos uz skatu torni un kafejnīcā pie skatu torņa nogaršotu labāko pilsētas virtuli un padzertu tēju. Devāmies pastaigā, lai izbaudītu skaistos dabas skatus.

Ceturtdiena sākās ar prezentāciju un diskusiju par pilsētu, kā aktīvas pilsonības platformas lomu. Pēc tam skatījāmies vienu no somu tradīcijām 12. klašu skolēniem. Viņi visi salec kravas mašīnu piekabē, saģērbušies dažādos kostīmos, kurām sānos piestiprināti pašu izveidoti plakāti. Šajās mašīnās viņi brauca caur Tamperi un dalīja konfektes visiem, kas skatījās ielu malās. Mums bija iespēja redzēt arī 11. klašu dejošanas mēģinājumu, kas arī ir viena no somu tradīcijām. Skolēni, mazāk nekā 2 mēnešu laikā  apgūst vairākas balles dejas un galvenā pasākuma laikā visi kopā to sinhroni nodejo. Pēc mēģinājuma visi Erasmus+ dalībnieki satikās skolas ēdnīcā, kur notika atvadu vakariņas. Katrs bija atnesis kādu uzkodu galdam un visi vēl pēdējo reizi šī projekta laikā izrunājās un apmainījās ar stāstiem un savu pieredzi.

Un tad jau agrā piektdienas rītā posāmies mājup. Šī bija vērtīga, izglītojoša un piedzīvojumiem bagāta nedēļa!

No 25. līdz 30. septembrim piecu skolēnu grupa un divi skolotāji - Ilze Kruglauža un Mārtiņš Driksna devās uz Spānijas pilsētu Valjadolidu, kur piedalījās starptautiskajā . Pasākuma dalībnieki bija skolēni no vairākām Eiropas valstīm - Latvijas, Spānijas, Norvēģijas, Somijas, Itālijas un Polijas.

Šīs satikšanās galvenā tēma bija empātija, tāpēc nedēļas laikā veidojām plakātus un prezentācijas, kā arī skatījāmies teātri par empātiju, kuru sagatavoja spāņu skolēni.

Iepazinām arī Spānijas kultūru. Nogaršojām tradicionālos ēdienus, apkskatījām dažādus apskates objektus, devāmies uz skaisto, vēsturisko pilsētu Segoviju.

Projekta laikā guvām daudz jaunu iespaidu, emociju un daudz jaunu draugu.

Šī bija ļoti vērtīga un unikāla pieredze! Drīz tiksimies Norvēģijā!

Elīza Zeltiņa, 11.1

Erasmus+ projekta starptautiskā sanāksme Āgenskalna Valsts ģimnāzijā

No 09.05.2022. nedēļu pie mums, skolā, viesojās Erasmus+ projekta “Sociālā integrācija – pilsoniskā apziņa”  dalībnieki no Norvēģijas, Somijas, Itālijas, Spānijas un Polijas. Nedēļa tika pavadīta kopīgi darbojoties radošajās darbnīcās, dodoties ekskursijās uz Kuldīgu un Saeimas ēku, piedaloties seminārā “Migrācija un integrācija”. Tāpat arī skolēniem un skolotājiem bija iespēja iepazīt latviešu kultūru un stiprināt draudzības saites valstu starpā. Šī bija neaizmirstama un iespaidiem bagāta nedēļa! Ar nepacietību gaidām nākamo tikšanos jau septembrī, saulainajā Valjadolidas pilsētā Spānijā.

Erasmus+ projekta “Sociālā integrācija” skolēnu un skolotāju vizīte Florencē, Itālijā. 2022.

Marta beigās 5 skolēnu grupa un 2 svešvalodu skolotājas – Ilze Kruglauža un Jeļena Strumpe devās uz saulaino Itālijas pilsētu Florenci, lai piedalītos starptautiskā projekta pasākumā, kura dalībnieku vidū ir Norvēģijas, Somijas, Spānijas, Itālijas un Polijas skolēni. Mūsu skolēni dalās savos iespaidos.

Pirmajā dienā mēs no rīta devāmies uz skolu. Pašā dienas sākumā mēs spēlējām iepazīšanās spēli bingo. Kopumā mēs bijām ap 50 skolēnu no 6 valstīm, tādēļ bija nedaudz sarežģīti atcerēties skolēnu vārdus. Tālāk sekoja iepazīšanās prezentācijas, kuras katra valsts bija sagatavojusi. Tur tika pastāstīti ģeogrāfiskie fakti, interesantie fakti, fakti no vēstures un nacionālie ēdieni. Pēc vairāku prezentāciju noklausīšanās sekoja pusdienas, kurās katra valsts bija sagatavojusi kādu nacionālo ēdienu. Latvija pasniedza šprotes. Sākumā mums nelikās, ka kādam tās varētu garšot, bet bija diezgan liels pārsteigums- ļoti daudz skolēniem un skolotājiem tās garšoja. Pirmā diena bija ļoti interesanta, uzzinājām daudz ko jaunu par citām valstīm un nogaršojām to nacionālos ēdienus.

Amanda Trezune, 10.3

Otrā dienā saulainajā Florencē. Laiks bija silts un saulains, tāpēc pēc īsas instruktāžas un lekcijas par ‘’No hate speech’’ mūsu grupa devās skolas pagalmā. Visus dalībniekus sadalīja 2 grupās un tika izdalītas lapas ar situācijas aprakstu. Pēc 10 minūtēm, kad visi bija iepazinušies un mazliet aprunājuši katras grupas rīcības, tās sagāja kopā, un sāka spēlēt doto stāstu lomas. Uzdevums bija interesants un ļāva mums ne tikai labāk iepazīt ‘’Erasmus’’ dalībniekus, bet iztēloties stāsta lomas. Pēc skolas aktivitātēm mēs devāmies uz ‘’Baboli dārzu’’. Pēc neilgas minūšu pastaigas un apēstā saldējuma, mēs nonācām brīnišķīgajā parkā, kurā redzējām iespaidīgas grieķu dievu skulptūras un elpu aizraujošu skatus uz pilsētu, kuru varēja apskatīt no platformas klints augšgalā.

Alens Pilmanis, 10.1

Trešdienas rīta daļā mēs apskatījām Florences centru un brokastojām skaistā kafejnīcā. Vēlāk mums bija iespēja apmeklēt slaveno Ufizzi galeriju. Galerijā bija redzamas daudz izcilu mākslinieku gleznas un skulptūras. Pēc galerijas apmeklējuma mēs paēdām gardas pusdienas suši restorānā. Pēc pusdienām turpinājām apskatīt Florenci un devāmies izklaidēties uz selfiju muzeju, kur katra istaba bija izveidota, lai tur varētu uztaisīt interesantas bildes. Vēlāk mēs devāmies uz San Lorenzo centrālo tirgu, kas bija bagāts ar visdažādākajiem ēdieniem. Pēc tam visi devāmies atpakaļ uz mājām, paēdām gardās vakariņas itāļu gaumē un sagatavojāmies nākamajai dienai. Lielāko dienas daļu lija lietus, taču laikapstākļi mūs neapturēja apskatīt un izbaudīt skaisto Florenci.

Nikola Kukle, 10.3

Ceturtā diena sākās skolā, kur bija iespēja piedalīties “Fake news” seminārā, kur uzzinājām daudz ko jaunu. Mums dienas laikā bija iespēja analizēt un pārrunāt paveikto projekta laikā. Mēs salīdzinājām dažādus viedokļus un izteicām savas domas. Pēc skolas devāmies apskatīt slaveno Pizas torni, kur pavadījām labi laiku un izbaudījām saulaino dienu. Dienas otrajā pusē pavadījām laiku kopā ar visiem projekta studentiem, spēlējām boulingu un piedalījāmies dažādās citās kopīgās aktivitātēs. Dienas noslēgumā pienāca atvadu laiks, kad nācās atvadīties no jaunajiem draugiem. Pēdējais kopīgais vakars ar ģimeni bija īpašs, jo pavadījām laiku kopā, ēdot tradicionālo itāļu maltīti. Vēlāk jau pienāca laiks sakrāmēt mantas un kārtīgi atpūsties pirms ilgā ceļa mājup.

Šī bija neaizmirstama un vērtīga pieredze! Ar nepacietību gaidām savus jauniegūtos draugus ciemos Latvijā jau maijā!

Ance Celma, Līva Egle 10.6

2021.gada 15.oktobris -Valsts valodas diena,

ko turpmāk šajā dienā svinēsim ik rudeni. Latviešu valodas aģentūra rosināja iesaistīties akcijā “Latviešu valoda man ir...”, kur katrs aicināts paust pārdomas, turpinot apgalvojumu “Latviešu valoda man ir…”. Mūsu ģimnāzijas jaunieši arī iesaistījušies šajā projektā, un šeit ir interesantākais 15 skolēnu pārdomu piedāvājums.

Apsveicam visus ģimnāzijas skolēnus un darbiniekus, Valsts valodas dienu sagaidot, un aicinām iepazīties ar mūsu jauniešu viedokli!

Latviešu valodas un mākslu metodiskās komisijas skolotājas

 

Latviešu valoda man ir …

 

   Latviešu valoda man ir mājas.

   Tā ir mana drošība un mana māju izjūta. Bet tajā pašā laikā tā ir kā neuzticams draugs. Šajā valodā es varu smelties lepnumu un godu, bet dažreiz arī nevaru tajā sevi pilnīgi paskaidrot. Latviešu valoda man ir mājas, gan tajā nozīmē, ka es tajā jūtos droši, gan tajā, ka es dažreiz gribu to mainīt vai tikt no tās prom.

 

Līva Indāne, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir svarīga. Tā ir mana dzimtā valoda, kuru runāju dzimtajā zemē. Izrunājot katru burtu un izsakot visas garumzīmes, katru reizi es lepojos ar to, ka mēs esam Latvijā un runājam savu valodu.

   Latviešu valoda palīdz man runāt un rakstīt, bet tā ir ne tikai man. Šī valoda ir tecējusi cauri kariem, slīdējusi apkārt daudzām cilvēku mājām un ievijusies latviešu sirdīs tik cieši, ka vēl šodien mēs to runājam. Tā ir tikusi sargāta visu šo laiku, to vajag turpināt sargāt vēl ilgi, jo latviešu valoda saista mūs visus kopā.

 

Anna Emīlija Kariņa, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir dzimtā valoda, un es lepojos ar to, ka šī skaistā valoda ir mana dzimtā valoda. Tā ir arī manu radinieku dzimtā valoda. Latviešu valoda ir kā ģimene, kur visi vārdi ir draudzīgi un saticīgi. Visi labi sader kopā un veido skaistus teikumiņus. Saliec kopā, un veidojas stāstiņi!

 

Alberts Čupriks, ĀVĢ 7.1 klases skolnieks

 

   Latviešu valoda man ir viss. Tā man ir neatņemama dzīves daļa. Tā man ir jau no bērnības pāri plecam skatījusies, palīdzējusi sadraudzēties un izpaust manu balsi pasaulei. Latviešu valoda man ir saikne ar pagātni un maniem senčiem. Tā man dod ceļu uz nākotni, uz manu būtību un uz manu dvēseli. Latviešu valoda man ir devusi iespēju dzīvot dzīvi neklusējot.

 

Māra Semjonova, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man nav dzimtā valoda, tāpēc es uzskatu, ka tā ir vēl viena cīņa manā dzīvē. Ar katru pagājušo dienu mana zināšanu soma kļūst arvien smagāka, bet es labāk un labāk saprotu, ka latviešu valoda nav viegla. Lai uzvarētu cīņu par valodas zināšanu, ir jāpārvar daudzas grūtības un nezināmais. Nezināmais vienmēr ir biedējošs, tāpēc bieži šo baiļu dēļ cilvēki vēlas pārtraukt mēģinājumus apgūt kaut ko jaunu un spīdošu. Man pārvarēt bailes palīdzēja mani bijušie skolotāji, kuri vienmēr atbalstīja un ticēja man. “Jums šī valoda ir jāpieradina, tad un tikai tad tā būs paklausīga jūsu rokās,” es atceros vārdus katru reizi, kad ir grūti. Manuprāt, iemācīties jebkuru valodu nav viegli, bet cīņā ar nezināmo katram ļoti palīdzēs labi un saprotoši skolotāji.

 

Evelina Brokere, ĀVĢ 10.3 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir mammas lasītās grāmatas bērnībā, tēta uzmundrinājumi pēc neveiksmes, garas sarunas ar draugiem un pretimnācēja draudzīgais sveiciens. Latviešu valoda man ir mājas. Dzimtā valoda kā neredzama, bet cieša saite mani vienmēr vienos ar manām saknēm un visiem latviski runājošajiem gan Latvijā, gan tālu ārpus tās robežām.

   Latviešu valoda man ir drošība, jo nevienā citā valodā, lai cik labi es to būtu apguvusi, es nespēju izteikt savas domas un jūtas tā, kā tas ir iespējams tikai latviski.

 

Patrīcija Krieviņa, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir nacionālās pašapziņas un identitātes pamats. Lai gan pasaulē ir tūkstošiem valodu un dažās no tām sarunājas vairāki simti miljonu cilvēku, manuprāt, prasme sazināties latviešu valodā ir unikāla nelielā valodas lietotāju skaita dēļ. Lai arī pašreizējā latviešu valoda ir jauna valoda, tā ir ietekmējusies no senajām baltu un somugru cilšu valodām, tādējādi saglabājot vērtīgas valodu tradīcijas.

   Uzskatu, ka latviešu valoda pārstāv senas un pārbaudītas paražas cilvēku saziņas kultūrā, piemēram, plaša deminutīvu, izteicienu un sakāmvārdu leksika. Latviešu valoda veido tiešo saikni starp mani un maniem priekštečiem. Valoda laika gaitā attīstās, taču kodols paliek nemainīgs. Mani senči lietoja valodu, kura stilistiski ir mainījusies, taču saknē neatšķiras no valodas, kuru lietoju mūsdienās.

Eduards Sīlis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

   Latviešu valoda man ir mājas. Tā ir skaņa, kuru dzirdot zinu, ka esmu ar savējiem un pie savējiem. Ceļojot esmu redzējusi daudz skaistu vietu, tik skaistu, ka iemirdzas acis. Bet vai arī sirds? Ne gluži. Bez savas latviešu valodas nespēju iemīlēt nevienu citu vietu šai plašajā pasaulē. Mana valoda man sniedz piederības sajūtu: te, mājās, esmu mīlēta, saprasta un gaidīta. Tur, kur skan latviešu valoda, tur ir un vienmēr būs manas mājas.

 

Mona Upeniece, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda ir mans centrs. Bez tās nekā manā dzīvē nebūtu: ne sarunu, ne saziņas, ne sarakstes. Apzinos, ka valoda ir visa centrs, kas man ir jāsargā un jākopj, jo tikai ar saudzību, manuprāt, iespējams saglabāt dzimto valodu nākamajiem laikiem un cilvēkiem.

 

Konrāds Rezņikovs, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

 

   Mana dzimta vairākās paaudzēs ir dzīvojusi Latvijā un iemīlējusi to. Pirmie vārdi, ko dzirdēju, pirmie vārdi, ko pateicu, un pirmās grāmatas, ko lasīju, bija latviski. No visām vietām, kur es varēju piedzimt un izaugt, es piedzimu šeit, Latvijā, un par to esmu ļoti pateicīga liktenim un savai ģimenei.

   Runāju vienā no skaistākajām pasaules valodām. Tā ir manu vecāku dāvana man. Manas izjūtas pret valodu ir tādas pašas kā pret vecākiem - un tā ir mīlestība.

 

Lea Aleksandra Venckus, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda ir viena no 6700 pasaules valodām. Bet nepārprotiet! Tā nav parasta. Šīs valodas skaņas ir tās, kuras izrunāju pirmās. Varbūt sākumā neskaidri, bet manas tautas valodā.

   Jā, valoda mainās. Daudzi senvārdi, kurus dažreiz piemin skolā, ir izzuduši, kamēr to vietā ir nākuši jaunvārdi. Mūsu valoda kā vējš skrien uz nākotni. Vecās ozola zīles netiek līdzi un paliek  ārpusē. Bet svarīgāko man jāatceras visu mūžu: mūsu valodas koka saknes neļaut vējam izpūst.

 

Ralfs Ulmanis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

 

   Latviešu valoda ir pļavu smarža, tveicīgas jūlija naktis, vainagu pīšana. Latviešu valoda ir dziesmu dziedāšana un sapņošana siena kaudzē. Latviešu valoda ir silts piens ar medu.

   Mans pirmais vārds, ko jebkad biju pasacījusi pasaulei, - “bumba!” Es, skatoties spilgtajā pilnmēnesī, rādīju ar pirkstu un uzjautrināti saucu: “Bumba!’’ Latviešu valoda man ir Mēness. Iedziļinoties jautājumā, kas gan man ir latviešu valoda, jāsaka, ka itin viss. Jānis Klīdzējs reiz teicis: “Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.’’ Valoda ir pasaule, kas apkampj mani.

   Uz Zemes nav man mīļākas valodas par dzimto latviešu valodu. Saules mūžs latviešu valodai!

 

Sofija Keiča, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir līdzīga mīkstai rotaļlietai no bērnības. Lielākoties katra mūža diena pavadīta, runājot un prātojot tajā.

   Latviešu mēlē runāju kopš laikiem, kad gāšu nozīmēja iešu, toreiz šī valoda bija mana jaunā mīkstā mantiņa. Tā bija kā tikko dāvāta. Man bija jāsāk tā apģērbt no galvas līdz kājām, jāsasilda, rotaļlietu vairs nekad nevarēju laist vaļā. Tagad rotaļlieta sēž kastē, tā ir guvusi savu ģērbu un tiek lolota vēl joprojām, kad tai auksti, izvelku, nopurinu puteklīšus, spodrinu no jauna.

   Mīksta, tāpēc ka iemīļota rotaļlieta, jo ar to iespējams spēlēties, rast jaunas nodarbes. Sanāk tai aptīt brūces, jo dažkārt aizvainoju, notraipu.

 

Lūcija Anete Lipinika, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir dzimtā valoda. Lai arī man kopš bērnības tika teikts, ka latviešu valodai nav nākotnes, jo Latvija ir maza valstiņa, spēju teikt tikai to, ka tad, kad man būs bērni, es viņiem to mācīšu ar apņēmību un spēku, ko raisa šī valoda.

   Latviešu valoda ir kas vairāk par seklumu, tā nav upe, tā ir jūra. Katram vārdam ir savs plauktiņš atvēlēts un daudz brāļmāsīšu jeb sinonīmu, kas konkrētās situācijās noder kā emociju gammas paplašinājums.

 

Katrīna Vozņesenska, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir okeāna plašums.

   Valodas dzīlēs vienmēr spēju atrast vārdus, ar kuriem precīzi raksturot savas izjūtas un idejas, ko izteikt sarunu biedriem. Šajā okeānā ir baudāma gan literatūra, gan mūzika, gan kino, gan māksla, ko nesaprast cilvēkiem no citām pasaules malām. Kad ārzemēs dzirdu latviešu valodu, pārņem mājības sajūta, kas sasilda, jo saprotu, ka daļa no mana okeāna ir blakus.

   Šis okeāns ir bezgalīgs.

 

Katrīna Liepiņa, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

 

Erasmus+ projekta sanāksme Somijā, Tamperē.

2020.g. no 9. līdz 14.februārim septiņi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni un divas skolotājas viesojās Somijas pilsētā Tamperē.

   Braucām ar bieziem džemperiem, domādami, ka būs ļoti auksti, taču laika apstākļi bija līdzīgi kā Latvijā, īpaši sildīja viesmīlīgās ģimenes un atmosfēra, kopīgi esot ar skolēniem no vēl citām 4 valstīm. Nedēļas tēma bija “Courage to care” ( drosme nebūt vienaldzīgam), kurā uzzinājām par tautu stereotipiem no konkrētās nacionalitātes skatu punkta, pārvarējām bailes, peldot āliņģī, mācījāmies aizstāvēt viedokli debatēs. Iepazinām vietējo kultūru- neskaitāmās saunas( pat bibliotēkā un pilsētas centrā), trollīša Mumina varoņa tēlu it visur, attīstīto, moderno izglītības sistēmu un iespaidīgās tehnoloģijas. Īpaša diena bija brauciens uz Helsinkiem, kurā baudījām pilsētas skatus un neierobežotu šokolādes daudzumu Fazer rūpnīcā.

  Nenoliedzami guvām neaprakstāmu, daudzveidīgu pieredzi, vairāk pārliecības izteikt savu viedokli un jaunus draugus no Eiropas.

  Paldies skolotājām- Anitai Vanagai un Leldei Ozoliņai, kā arī Ilzei Kruglaužai par rūpēm un doto iespēju!

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni - somu draugi Latvijā

Erasmus+ projekta  “Sociālā integrācija – drosme rūpēties” sanāksme Rīgā 

2019.g. no 24. līdz 29.novembrim skola uzņēma  apmaiņas studentus un skolotājus no piecām dažādām valstīm: Itālijas, Spānijas, Somijas, Norvēģijas, Nīderlandes. Šī nedēļa bija piedzīvojumiem bagāta un interesanta.

Svētdien ielidoja ārzemju viesi. Vakaru pavadījām ģimenes lokā vai vienas valsts pārstāvju grupiņās.

Pirmdien, devāmies uz NVO namu, kur projekta dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar latviešu kultūru, tautastērpiem, to nozīmi , izcelšanos kā arī piedalīties vairākās aktivitātēs, piemēram, prievīšu/pīnīšu pīšanā un latviešu tautas rotaļās un dejās

Otrdien skolā norisinājās projekta atklāšanas koncerts, kurā dziedāja mūsu skolas koris. Pēc koncerta visu valstu pārstāvji prezentēja savus mājasdarbus saistībā ar projekta tēmu “Social includion” par to, kā viņu valstīs izturas pret minoritātēm.

Pēcpusdienā ārzemju viesi devās uz Latvijas Bankas izstādi “Naudas pasaule” , bet pēc tam devās aizraujošā Skolēnu pašpārvaldes sagatavotā fotoorientēšanās spēlē Vecrīgā. Lai gan ārā bija auksts, tas netraucēja sadraudzēties ar dažādu valstu skolēniem.

Trešdienu iesākām ar ekskursiju pa Āgenskalna Valsts ģimnāzijas telpām. Kad skola bija iepazīta, projekta dalībnieki veidoja prezentācijas par to, ko darījuši pirmajās divās dienās. Pēc tam devāmies apskatīt Kara muzeja ekspozīciju.

Ceturtdien braucām uz Siguldu, kur viesojāmies biedrībā “Cerību spārni”, kur redzējām to, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var strādāt, izgatavot noderīgas un skaistas lietas, kā arī viesojāmies veikaliņā, kur šo īpašo cilvēku radītās lietas-sveces, magnētus, ādas izstrādājumus, keramikas izstrādājumus- varēja iegādāties. Pēcpusdienām pilsētā, devāmies interesantā orientēšanās spēlē, kuras ietvaros redzējām gan Gauju, gan bobsleja trasi un pašu pilsētu.

Šajās dienās vakarpusē bija diezgan daudz brīvā laika, kas ļāva vairāk sadraudzēties ar skolēniem no citām valstīm, iepirkties, apskatīt Rīgu, spēlēt boulingu vai biljardu un darīt daudz citas dažādas aktivitātes.

Piektdien pavadījām savus ārzemju viesus uz lidostu, lai atvadītos  ar cerībām, ka kādreiz aizbrauksim viens otru apciemot.

11.6 klases skolniece un pašpārvaldes prezidente   Emīlija Zaica

Erasmus +, Spānija, Valjalodida

No 6.oktobra līdz 11. oktobrim viesojāmies Spānijas pilsētā Valjalodidā, La Merced skolā. Projekta tēmas "Sociālā integrēšanās" ietvaros spāņi bija izvēlējušies pētīt bēgļu jautājumu. Tā ietvaros norisinājās dažādi pasākumi, piemēram, spāņu skolēni bija sagatavojuši teātra izrādi par bēgļiem, kopīgi sacerējām dziesmu par nelaimē nonākušajiem un visu nedēļā saprasto un uzzināto apkopojām gala projektā - video klipā vai neliela apjoma domrakstā. Papildus nodarbībām skolā devāmies ekskursijā uz netālu esošo Salamankas pilsētu, kur aplūkojām  12. gadsimtā dibināto universitāti, kas ir viena no senākajām joprojām pastāvošajām universitātēm Eiropā un citas šīs noslēpumainās vecpilsētas vietas.

 Katru no mums uzņēma kārtīga spāņu viesģimene, kura mūs iepazīstināja ar savas tautas kultūru, deva nogaršot dažādus spāņu nacionālos ēdienus un ļāva izprast ģimenes dzīvi Spānijā. Ar saviem jaunajiem spāņu draugiem piedzīvojām aizraujošus brīžus un lieliski iepazinām viņus, viņu ikdienas dzīvi un paradumus. 

Paldies skolotājām Ievai Gailei, Līgai Gaiķei, kuras mūs uzraudzīja un pavadīja šajā piedzīvojumā!

 Ļoti gaidām atkaltikšanos ar mūsu spāņu draugiem šī gada novembrī!

Erasmus + projekta noslēguma tikšanās Mataro, Spānijā 03.06.2019-07.06.2019

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” noslēguma tikšanās Spānijā norisinājās  no 2019. gada 2. līdz 8. jūnijam.  Šoreiz seminārā piedalījās angļu valodas skolotājas Ilze Kruglauža un Ņina Firsova, informātikas skolotājs Sergejs Zembkovskis un 10. klašu skolēni Anna Rozenberga, Rinalds Celms un Ella Olsena. Spānijas komanda bija sagatavojusi interesantas nodarbes kā grafitti zīmēšana, kuros tika attēloti dažādi kopības elementi. Kā arī bija sagatavots visa projekta apkopojums un iespaidi. Kopīgi devāmies uz tādām vietām kā Montserrata un Barselona, kur apskatījām pilsētas svarīgākās un skaistākās vietas un pārbaudījām savas kalnā kāpšanas prasmes. Skolēni tika uzņemti viesģimenēs un gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespēja izbaudīt vietējo ēdienu kā arī iepazīt spāņu tradīcijas.

 

Erasmus+ projekta “ Sociāla integrācija – drosme rūpēties” starptautiskā sanāksme Leidenē, Nīderlandē, 10.02-15.02.2019 

Februāra vidū 7 skolēnu un 2 skolotāju grupa piedalījās pirmajā starptautiskajā sanāksmē, jaunā Erasmus + projekta “ Sociāla integrācija – drosme rūpēties” ietvaros. Uz Nīderlandes pilsētu Leideni devās angļu valodas skolotāja Ilze Kruglauža un sporta skolotāja Agija Celma un 10.klašu skolēni -  Laura Tiltiņa, Emīlija Zaica, Kristiāna Anna Melberga, Reinis Egle, Dāvis Benefelds, Rinalds Celms un Dans Lismanis. Projektā piedalījās tādas valstis kā Spānija, Itālija, Somija un Norvēģija.

Pirmais iespaids, ierodoties Nīderlandē bija, ka visapkārt ir ļoti daudz riteņbraucēju un neatkarīgi no laikapstākļiem un dienas laika, cilvēki pārvietojās ar velosipēdiem, to izbaudījām arī mēs. Laikā, ko pavadījām Nīderlandē, mēs pabijām Leidenē, Hāgā un Amsterdamā. Hāgā mēs apciemojām parlamenta ēku un paplašinājām savas zināšanas politikas jomā. Gan Hāgā, gan Amsterdamā devāmies uz mākslas muzejiem, un apskatījām slavenās Vilhelma van Goga, Rembranta un citu mākslinieku gleznas.

Nevaru nepieminēt to, ka mēs kļuvām arī par cīņas mākslas ekspertiem, jo mums notika gan boksa, gan džiu džitsu nodarbības.

Praktiskajās nodarbībās skolā mēs diskutējām par situāciju pasaulē un secinājām, ka tā nav tik dramatiska un slikta kā daudzi uzskata. Mēs izbaudījām katru mirkli, ko pavadījām Nīderlandē un bija patiešām grūti šķirties no savām viesģimenēm. Daudz laika pavadījām kopā, iepazīstot pilsētu un citās kopīgās izklaidēs. Ar nepacietību gaidām savus jauniegūtos draugus Latvijā!

Dāvis Benefelds 10.6 klase

„Memories will keep us together”  - “Atmiņas mūs vienos” 01.09.17.- 31.08.19.

Projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Itālijā

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Itālijā norisinājās  no 2018. gada 11 līdz 17 novembrim.  Šoreiz seminārā piedalījās skolas direktore Ināra Gaile, psiholoģe Ieva Gaile un 12.klašu skolnieces Simona Strumpe, Elizabete Anna Rozīte un Anna Annija Bulzga. Itālijas komanda bija sagatavojusi dažādas radošās darbnīcas , ekskursijas pa tādām vietām kā  Bitonto, Bari, Alberobello u.c., tāpat skolēniem bija iespēja apmeklēt mācību stundas. Skolēni tika uzņemti viesģimenēs un gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespēja izbaudīt vietējo ēdienu kā arī iepazīt itāļu tradīcijas.

Meeting in Poland 2018 

 

Meeting in Czech Republic 2018

 

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Čehijā norisinājās no 2018.g. 1. oktobra līdz 2018.g. 5. oktobrim. Čehijas skolotāju un skolēnu izvēlētā tēma bija dzīve bez elektrības.

Vizītē uz Čehijas pilsētu Staré Město devās skolotājas Guna Savicka un Inga Ozoliņa, kā arī skolnieces Elīza Gunta Millere un Lība Vinšteina. Čehijas komanda bija sagatavojusi dažādas aktivitātes, radošās darbnīcas un muzeju apmeklējumus, lai skolēni un skolotāji no dažādām valstīm varētu iepazīt dzīvi Čehijas teritorijā laikā, kad vēl nebija izgudrota elektrība.

Skolēni dzīvoja viesģimenēs un laiku pavadīja divās pilsētās Staré Město un Uherské Hradiště, jo abas pilsētas atrodas blakus. Kopā ar viesģimenēm skolēni pavadīja laiku pilsētu iecienītākajās atpūtas vietās.

 

Projekta partneri

Instituto Thos i Codina- Spānija, Mataro

ZESPOL SZKOL SPOLECZNYCH W WOLOWIE- Polija, Wolow

Kauno Jono Jablonskio gimnazija- Lietuva, Kauņa

Stredni odborna skola a Gymnazium Stare Mesto- Čehija, Stare Mesto

Liceo Scientifico Statale "G. Galilei"- Itālija, Bitonto

Mērķa grupa

Skolēni 14- 18 gadi, viņu vecāki, vecvecāki

Esošās problēmas apraksts

Sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību un straujajām pārmaiņām, kas notiek Eiropā un pasaulē kopumā, veidojas paaudzes un cilvēku grupas, kas maz kontaktējas personīgi, nesaprotas, neiedziļinās viena otras problēmās, maz zina viena par otru, jūtas sociāli izstumtas un cilvēki nonāk depresijā. Daudzi cilvēki dzīvo šaurā patiesas vai nepatiesas informācijas lokā, ko sniedz sakari vai informācija internetā. Daudziem jauniešiem neinteresē vēsture un lietas, kuras neskar viņus personīgi. Savukārt vecā paaudze, kura nelieto internetu, jūtas izstumta no sabiedrības. Rodas šaubas par Eiropas Savienības nepieciešamību.

Eiropā vērojama cīņa par identitāti.

Fotogrāfijas palīdz mums saskatīt saikni starp paaudzēm un arī starp nācijām. Ja uztveram Eiropu kā ģimenes locekļus, nākotnes skats veidojas optimistiskāks, jo tieši  atmiņas mūs satuvina. Mums ir kopīgi mērķi un vērtības, kuras apzinoties mēs nojaucam stereotipus un stiprinam saiknes gan starp paaudzēm, gan nācijām. Vācot iepriekšējo paaudžu atmiņas, dalībnieki sapratīs, ka dzīve pirms Eiropas Savienības bija grūtāka un izaicinošāka.

Projekta mērķi

Parādīt, kā sabiedrība ir mainījusies pēdējo desmitgažu laikā.Satuvināt paaudzes gan valstī iekšēji, gan Eiropā kopumā, jauniešiem iemācīt dažādas prasmes, ko māk vecā paaudze, iepazīstināt ar vēstures notikumiem un likteņstāstiem, pievērst viņu uzmanību vecās paaudzes un sociāli izstumto cilvēku problēmām, palīdzēt viņiem iekļauties sabiedrībā- piemēram, mācot datorprasmes vai svešvalodas sarunfrāzes. Apliecināt ieguvumus dažādu valstu pilsoņiem no atrašanās Eiropas Savienībā.

Projektā plānotās aktivitātes

Veidot ģimenes kokus, vākt senču fotogrāfijas un dzīves aprakstus, intervēt, fotografēt, veidot izstādes, filmēt un mācīties dažādas prasmes no vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēram, ēdienu gatavošanu, rokdarbus, amatniecību. Aprakstīt senas paražas un veidot kalendārus. Palīdzēt vecākajai paaudzei apgūt datorprasmes un veidot draugu grupas ne tikai starp vienaudžiem, bet arī starp paaudzēm, izmantot arī citas valodas, ne tikai angļu, bet arī krievu, veidot kopīgus svētkus - Ziemassvētkus, Lieldienas ar labdarības akcijām un tirdziņiem u.c.

Paredzamie rezultāti

Tiks tuvinātas paaudzes un nācijas, iegūtas jaunas prasmes, jaunas draugu grupas un vietnes, informatīvi materiāli, kalendāri, brošūras, kopīgi svētki, izstādes un pozitīvas emocijas, noslēgumā taps kopīgs grafiti Spānijā.

 

Erasmus+ "Ūdens- formula, dzīvība, poēzija" 2014.-2017.


Āgenskalna Valsts ģimnāzija 2014.gadā kļuvusi par koordinatoru jaunam skolu sadarbības projektam, kas ir Eiropas Savienības programmas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā  Erasmus+ stratēģiskās partnerības  projekts.

Projekta autore un koordinatore ir angļu valodas skolotāja Ramona Ķiesnere, kas ieguvusi finansējumu  projektam, izturot sīvu konkurenci.

Jaunā projekta nosaukums  ir „Ūdens- formula, dzīvība, poēzija”, tas paredzēts 2 gadiem un apvieno skolas no 9 valstīm:

Portugāles, Montijo

Čehijas, Stare Mesto

Bulgārijas, Sofija

Itālijas, Foggia

Francijas, Cluses

Spānijas, Badalona

Turcijas, Stambula

Vācijas, Berlīne

un Latvijas

2014./2015. mācību gadā Erasmus +  projekta ietvaros notikušas piecas starptautiskas sanāksmes.

Prezentācijas:

COMMON_NEWT1.pdf

latvia_prez_istanbul.pdf

SOFIJA_UDENS_eng.pdf

Pirmā sanāksme notika Rīgā no 2014. gada 1. līdz 6. decembrim, kas bija iepazīšanās un plānošanas sanāksme, kurā piedalījās skolotāji- koordinatori no visām 9 projektā iesaistītajām valstīm- Francijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Bulgārijas, Vācijas , Turcijas, Spānijas  un Latvijas.

Viesi iepazinās ar skolu, pārrunāja projekta uzdevumus un mērķus, plānoja sanāksmes katrā no valstīm un pieņēma projekta kopējos noteikumus, kas jāievēro, lai viss noritētu sekmīgi un produktīvi.

Pirmās sanāksmes programmā  bija arī svinīgā atklāšana ar koncertu un oficiāliem apsveicējiem, kā arī skolēnu sarīkots Ziemassvētku gaidīšanas tirdziņš, filmēšanās kinopilsētā Cinevilla, skolēnu vadīta ekskursija pa Pārdaugavu, Vecrīgu, jauno bibliotēku un citiem interesantiem objektiem.

Nākam'a sanāksme ar pirmajiem darba rezultātiem par ūdens fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām notika Francijā, Alpu kalnu pilsētiņā Klušē no 15. līdz 20. janvārim.
Līdz ar to sanāksmes dalībnieki  pabija augstu kalnos, baudīja ziemu, franču izsmalcināto virtuvi ar skolotāju un vecāku  pašu gatavotiem pīrāgiem un franču sieru, kā arī apmeklēja hidroelektrostaciju un kalnu kristālu muzeju.

No 19. līdz 23. martam Latvijas delegācija devās uz sanāksmi Čehijas pilsētā Stare Mesto, kur visi mājasdarbi, prezentācijas un plakāti bija veltīti dzeramā ūdens tēmai. Papildus skolēnu veiktajam tika apmeklētas dažādas ar ūdens attīrīšanu un ražošanu saistītas vietas, notika skolēnu grupu darbnīcas un arī dažādas ekskursijas un atpūtas pasākumi, no kuriem ievērojamākais bija galvaspilsētas Prāgas apmeklējums.

Projekta koordinatore angļu valodas skolotāja Ramona Ķiesnere, skolas direktora vietnieks informātikas jomā Andris Zariņš un skolēnu padomes galvenais atbalsts krievu valodas skolotāja Jeļena Strumpe pārstāvēja Latviju Itālijā Fodži pilsētā no 16. līdz 21. aprīlim,  kur visus projekta dalībniekus uzņēma skola ar mākslas novirzienu, un visas skolēnu prezentācijas, gleznas un demonstrējumi bija veltīti mākslai, māksliniekiem un ūdens tēmu tajos. Sanāksmes dalībniekus uzņēma vietējās pašvaldības vadītāji un uzsvēra projekta lomu  gan svarīgas tēmas risināšanā, gan draudzīgu saišu veidošanā starp Eiropas valstīm. Skolēni bija sagatavojuši pat teātra izrādi par ūdens tēmu, tika apmeklēts okeāna krasts un stāstīts par problēmām saistībā ar ūdens noskalotajiem krastiem.
Pēdējā šī mācību gada sanāksme notika Portugālē no 27. maija līdz 1. jūnijam, pilsētā Montijo,  un tur tika apspriesta tēma par ūdens patēriņu ražošanā, veidiem, daudzumu un taupīšanas iespējām.
Viesiem tika demonstrētas sāls ieguves vietas, nozīmīgas ēkas saistībā ar ūdeni un okeāna krasts ar tās iemītniekiem.
Kopā tika vārītas arī nacionālās zupas un apspriesti plāni nākošajam mācību gadam.

 

 

Projekts apvieno 8  ar ūdeni saistītas tēmas:

Kas ir ūdens?

  • Tā fiziskās īpašības, svars, spēks, hidroelektrostacijas
  • Ledus, tvaiks, izmaiņas mainoties temperatūrai,
  • Dažādi ūdens veidi- minerālūdens, smagais ūdens, dzeramais

Itālija (2014.g. novembris/decembris)

 

Ūdens formula un ķīmiskās īpašības

  • kur var atrast visvairāk ūdens
  • jaunākie pētījumi par ūdens atmiņu
  • ūdens kā degviela
  • kādas ķīmiskas vielas padara ūdeni par dzeramu vai nedzeramu

Francija (2015.g. janvāris )

 

Dzeramais ūdens

  • no kurienes to iegūst
  • kāpēc tas trūkst
  • ūdens attīrīšanas tehnoloģijas
  • vai var dzīvot bez dzeramā ūdens

Čehija (marts 2015)

 

Ūdens rūpniecības preču un pārtikas ražošanā

  • cik ūdens patērē
  • cik lietderīgi patērē
  • kas notiek ar ūdeni šajos procesos

Portugāle (maijs 2015)

Ūdens piesārņojums. Kas dzīvo ūdenī?

  • kā cilvēku darbība ietekmē ūdens piesārņojumu un kvalitāti
  • aļģu savairošanās, stāvošs ūdens
  • mazgājamo līdzekļu un sadzīves ķīmijas ietekme uz ūdeni

Vācija (septembris, 2015)

 

Ūdens un klimata izmaiņas

  • ledāju kušana
  • CO2 un ūdens

Turcija (oktobris/novembris 2015)

 

Ūdens radītie brīnumi un katastrofas,

  • vētras un plūdi
  • pazemes ūdeņi, siltie avoti
  •  barjeras rifi, zaļie ezeri

                      Bulgārija (janvāris/februāris, 2016)

 

Ūdens folklorā, literatūrā un dziedniecībā

  • apraksti daiļliteratūrā
  • ūdens loma folklorā
  •  dziedniecībā 
  •  dažādu tautu reliģijā

                Spānija (marts/aprīlis 2016)

 

Otrais projekta gads

2015./2016. m.g.

Sanāksme Vācijā Berlīnē no 1. līdz 5. oktobrim 2015.g.

Tēma-  ūdens piesārņojuma cēloņi un sekas, ietekme uz dzīvajām būtnēm ūdenī un iespējas piesārņojuma mazināšanai.

Mūsu skolēni Žanete Petruņina un Emīls Vilde demonstrēja savus pētījumus par tritoniem un bebriem. Skolēniem palīdzēja gatavoties skolotāji Vaira Strazda un Mārtiņš Eglīte, kurš pavadīja skolēnus arī uz Berlīni. Skolotājas Ievas Leimanes audzēkņu veidotie plakāti tika ņemti līdzi izstādei.

Grunevaldes  dabas parkā un laboratorijā skolēniem bija iespēja pētīt ūdens sastāvu, iepazīties ar augu un dzīvnieku valsti.

Tika apmeklēta ūdens attīrīšanas stacija, izbaudīts brauciens ar kuģīti, izmantojot ūdens pacēlāju Niederfinovā un veiktas citas interesantas aktivitātes.

Sanāksmes laikā tika iedziedāta arī kopēja dziesma visās dalībnieku valodās par ūdens tēmu.

No 19. līdz 23.  novembrim sanāksme Stambulā, Turcijā

Cik ļoti mainījies klimats  laika gaitā, un kā tas saistīts ar ūdeni- skolēni no visām dalībvalstīm rādīja prezentācijās, plakātos, filmiņās, eksperimentos un viktorīnās.

ĀVĢ pārstāvēja Agnija Ritere un Bruno Pļavinskis stāstot par plūdiem Latvijā.

Turcijā tika apmeklēti daudzi interesanti objekti, sākot no vēsturiskajām pazemes ūdenskrātuvēm, mošejām un sultāna pilīm, beidzot ar tirgu, Galata torni un islāma mākslas muzeju. Protams, svarīgi redzēt, kur Eiropa satiekas ar Āziju, izbraukt ar kuģīti pa Bosforas jūras šaurumu un apmeklēt vienu no lielākajām ūdens attīrīšanas stacijām.

ĀVĢ direktorei Inārai Gailei bija interesanti arī iepazīties ar vienu no lielākajām, vecākajām un prestižākajām skolām Turcijā, kurā bērni var iestāties tikai nokārtojot iestājeksāmenus.

Erasmus +  projekta „Ūdens- formula, dzīvība, poēzija” anāksme  Bulgārijā

No 22. līdz 26. februārim Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāji Ramona Ķiesnere un Aigars Mihno un skolnieces Karlīne Žvīgure un Stella Tomsone Kundziņa pārstāvēja skolu projekta sanāksmē Sofijā.

Tika apmeklēta sadraudzības skola nr. 54 SOU St Ivan Rilski, privātā skola „Drujba” un skolēnu radošais centrs, kur tika demonstrēti mājas darbi par dažādiem ūdens radītiem brīnumiem, baudīts koncerts un cienasts, kā arī varēja iemācīties bulgāru nacionālo deju soli.

    Sanāksmes dalībnieki apmeklēja arī mākslas muzeju, izbaudīja mazpilsētu eksotiku un vēstures elpu, kā arī iepazinās ar meteoroloģiskās stacijas darbu un devās pārgājienā apkārt ezeram.

Sanāksme Badalonā Spānijā

No 19. līdz 26. aprīlim Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile, projekta koordinatore Ramona Ķiesnere un angļu valodas skolotājs Mārtiņš Driksna pārstāvēja skolu Erasmus + projekta „Ūdens- formula,dzīvība, poēzija”sanāksmē Badalonā Spānijā. Skolēnu Anša Bernarda un Martas Undīnes Ķiesneres veidotā prezentācija par  dzejas un dziesmas  nozīmi latviešu cīņā par neatkarību kataloniešiem bija tuva un saprotama.

Skolotāji un skolēni iepazinās ar skolu, citu projekta dalībnieku dziesmām, dejām un folkloru,  apmeklēja Barselonas ievērojamākās vietas, mācījās spāņu nacionālās dejas un baudīja piejūras pavasarīgo vēju un sauli.