1. English
X Mēs izmantojam savā tīmekļvietnē tikai nepieciešamās tehniskās sīkdatnes. Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbībai, tāpēc tās nevar izslēgt, un tādēļ lietotāja piekrišana šai sīkdatņu kategorijai netiek prasīta.

    Latviešu literatūras gada balva

    2017. gada 02. maijā

    Jau trešo gadu Valodu un kultūras programmas skolēni (šogad 11.5 un trīs skolēni no 10.5) piedalījās Latviešu literatūras gada balvas (LALIGABAS) norisēs, lasot un recenzējot aktuālākās nominētās grāmatas, piedaloties konferencē un apbalvošanas ceremonijā. Vairāk lasiet Antras Kapilinskas rakstā!

    Izrādās, ka tiesāties var ne tikai par krimināllikuma pārkāpumu vai administratīvo sodu, bet arī par literatūru. Tā nu 20. aprīļa pēcpusdienā es, Antra Kapilinska, un mans klasesbiedrs Reinis Zālītis devāmies uz LNB, lai liecinātu “tiesas prāvā” par Paula Bankovska stāstu krājumu “Trakie veči”. Nevienam īsti nebija skaidrs, par ko tad teksts tiek apsūdzēts (izskanēja dažādas versijas), tomēr tas neliedza mums atbildēt uz prokurora uzdotajiem jautājumiem. Kāpēc tieši “Trakos večus” apsūdzēja? Latvijas literatūras gada balvai starp fantastiskiem darbiem un neapšaubāmi spilgtām debijām katru gadu nominē  daudz kvalitātes  vai satura ziņā šķietami diskutablu literāro tekstu, tomēr šogad tieši šis Paula Bankovska darbs bija izraisījis plašas diskusijas varbūt ar nolūku izklaidēt lasošo publiku, varbūt tiešām ar nolūku noskaidrot pāris aspektus šī stāstu krājuma kontekstā. Lai nu kā, Bankovska teksts tika apsūdzēts par vairākiem “nopietniem pārkāpumiem”, no kuriem, pirmkārt, tika pārmests, ka stāsti ir izteikti seksistiski, atstājot slavas žilbinošajās gaismās tikai vīriešu kārtas pārstāvjus. Otrkārt, stāstu varoņiem jeb šiem “trakajiem” večiem tika pārmesta dzīvošana ilūzijās un sapņos. Grūti viennozīmīgi nošķirt, kas tad īsti ir apsūdzība, jo prokurora un advokāta argumenti tiesas prāvā saplūda vienā veselumā, veidojot diskusiju par šo literāro tekstu, iesaistot tajā gan lieciniekus, gan sapulcējušos publiku. Tiesas prāvai ilgstot aptuveni stundu, tika piesauktas gan lasošās jaunatnes, gan literatūrkritiķu, gan vienkārši grāmatu entuziastu viedokļi par šo stāstu krājumu, galu galā attaisnojot “Trakos večus”. Mēs ar Reini diezgan vienbalsīgi aizstāvējām autora paveikto, dēvējot stāstus par oriģināliem, asprātīgiem, pārsteidzoši pārliecinošiem un ironijas pilniem. Iespējams, kāds šo “tiesas prāvu” varētu dēvēt par spraigu, prokuroram (dzejniekam) Tomam Treibergam vicinot apsūdzību nodrukātās papīra lapas virs galvas un metot naidīgus skatienus “advokāta” Jāņa Ozoliņa virzienā, tomēr es vērtētu šo diskusiju kā diezgan godīgu un pamatotu. Protams, gala vārds piederēja tiesnesim (filozofam, rakstniekam) Ilmāram Šlāpinam, kurš arī, pamatojoties uz publikas balsojumu, izšķīra tiesas lēmumu par labu Bankovska “Trakajiem večiem”.

    Tomēr tas nebija viss literatūras piesātinātajā nedēļā – piektdienā (pēc ceturtdienā visas dienas garumā klausītas konferences par literatūrā aktuālo) visiem interesentiem bija iespēja apmeklēt Latvijas literatūras gada balvas laureātu apbalvošanu, par ko tad galu galā bija viss šis tracis.  Kā raksta mana klasesbiedrene Sabīne Cveiģele:  „21.aprīli daļa no mūsu klases devās uz Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremoniju, kura norisinājās mūzikas namā "Daile".  Jau piektdienas  rītā trīs mūsu klasesbiedri devās uz pasākuma mēģinājumu, lai palīdzētu balvu pasniegšanas ceremonijā kā brīvprātīgie. LaLigabas veidošanā piedalījās arī pārējā klase, kuri  lasīja, vērtēja un rakstīja recenzijas par nominētajām grāmatām. Mums tika dota iespēja piešķirt mūsu veidotu balvu saviem favorītiem, kuri bija Edvīns Raups, Jānis Tomašs un Juris Kronbergs. Klases kolektīvam bija liels prieks iesaistīties un apmeklēt balvu pasniegšanas ceremoniju, kura šogad bija pilna dažādiem šova elementiem, bija liels prieks redzēt rakstniekus, kuru daiļrade patīk arī mums un piedalīties izcilajā pēcpasākuma banketā.” Mēdz teikt, ka “liela brēka, maza vilna”, ko īstenībā varētu attiecināt arī uz šo gadījumu. Pasākums bija krietni pārsātināts ar visdažādākajiem šovelementiem – sākot no smilšu kino līdz pat eksperimentiem ar sauso ledu un ķīmiskām vielām. Iespējams, ka literatūras loma šajā pasākumā palika otrajā plānā, tomēr publika neapšaubāmi tika izklaidēta, galu galā - arī laureātu apbalvošana par labākajiem darbiem nominācijās neizpalika, kas tomēr ir pamatuzdevums Latvijas Literatūras gada balvai.

    Antra Kapilinska, 11.5