Literātu lielais pavasara piedzīvojums Lietuvā
10.5 klasei un dažiem 10.4 . klases skolēniem, kā arī mūsu klases audzinātājai Ivetai Ratinīkai un angļu valodas skolotājām Ilzei Kruglaužai un Gunai Savickai ar Rīgas domes finanšu atbalstu tika dāvāta iespēja doties trīs dienu mācību ekskursijā pa Lietuvas brīnišķīgajām vietām, kur iepazinām interesantus cilvēkus, kurus labprātīgi satiksim vēl, un patīkamo un omulīgo mūsu kaimiņvalsts atmosfēru. Vēlos dalīties ar mūsu iespaidiem un piedzīvojumiem, un jauniegūto pieredzi.
Jau agrā 27.aprīļa visi pulcējāmies mūsu skolas foajē, lai dotos ceļā. Brauciens šķita ilgs, taču, kad sasniedzām pirmo pieturvietu, bijām pozitīvi noskaņoti. Biržos mūs sagaidīja gide, ar kuru devāmies gan pastaigā pa Biržu pili un tās pagalmu, gan braucienā pa pilsētu. Pēc tam devāmies uz lielisko Kirkilas skatu torni, kur uzkāpām 35m augstumā, tādējādi kārtīgi izkustinājām kājas pēc sēdēšanas autobusa krēslā. No torņa ar apbrīnu varējām vērot skaisto un neparasto ainavu ar pārplūdušajām karsta kritenēm, kas veidoja tādu kā nelielu ezeriņu labirintu.
Lietuvā mani ļoti piesaistīja tas, ka spēju atrast tādas vietas, no kā vērojams pasakains skats, pat tās nemeklējot. No Kalna parka (Trīs krustu kalna) varējām apskatīt skaisto Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, kur turpmāk uzturējāmies un kur atradās Viļņas licejs, kas bija mūsu nākamā pietura. Tajā mūs sagaidīja liceja skolēni ar jau sagatavotu plānu gan pirmajai, gan otrajai dienai. Viņi mums pastāstīja par savu skolu, pēc tam mēs tāpat prezentājām viņiem savējo jautrā un radošā veidā. Tā bija tāda kā informācijas apmaiņa, bija interesanti salīdzināt to, kā viņiem viss ir iekārtots, un to, kā mums. (Abas skolas ļoti atšķiras gan noskaņas, gan iekārtojuma ziņā.) Vēlāk sadalījāmies grupās un spēlējām viņu sagatavotās spēles, ar kuru palīdzību iepazināmies tuvāk. Viņi bija parūpējušies par to, lai pēc ilgā ceļa mēs būtu izkustējušies un labi pavadījuši laiku. Uz vakara pusi braucām uz hosteli, iekārtojāmies un devāmies mierīgā pastaigā pa Viļņas vecpilsētu, lai iepazītu apkārtni. Neaizvietojama ekskursijas daļa mums kā klasesbiedriem bija vakarā sanākt uz balkona un izrunāt dienā notiekošo vairāku stundu garā “audzināšanas pusnaktī”.
Ceturtdiena iesākās ar brokastīm, pēc kurām kāpām autobusā un priecīgi, taču vēl miegaini un nedaudz satraukti par sagaidāmo, devāmies uz Viļņas liceju. Nonākot tur, mūs sadalīja jaunās komandās. Pēc iepazīšanās spēlēm līdzīgā veidā kā iepriekšējā dienā bija laiks doties orientēties. Manuprāt, tā bija interesantākā ceļojuma diena, jo varējām gan apskatīt tādas Viļņas vietas kā Katedrāli baziliku, Aušras vārtus, Prezidentes pili un neskaistāmi daudz baznīcu un uzzināt interesantus un noderīgus faktus par šiem objektiem, gan visu dienu pavadīt kopā ar jauniepazītiem, jautriem un atvērtiem cilvēkiem. Kad noguruši, taču ar gandarījumu par paveikto atgriezāmies Viļņas licejā, katra grupa veidoja prezentāciju par apmeklētajām vietām. Dienas beigās visi sasēdāmies vienā zālē un klausījāmies katras komandas piedzīvojumos. Man tā bija smieklu un prieka pilna diena. Ar sāpošām kājām un salijuši, taču ar daudz ko stāstāmu devāmies uz hosteli. Katram bija ko teikt par piedzīvoto. Atgriezušies atpakaļ, daži likās sen gaidītā atpūtā, bet vēl spējīgie devās nelielā pastaigā, zinot to, ka nākamajā dienā atkal sagaidāms garš ceļš autobusa krēslā.
Piektdiena pārsvarā tika pavadīta braucot. Pēdējā vieta, kuru apmeklējām Lietuvā, bija Traķi. Kad sēdējām pie Traķu ezerpils, bija ļoti patīkami mierīga un brīva noskaņa. Aizmirsu visas raizes, ļāvos mirklim. Tālāk turpinājām ceļu, līdz nonācām mūsu ekskursijas starta un finiša pieturā – skolā.
Par šo piedzīvojumu pateicamies Rīgas domei par finanšu atbalstu, Viļņas licejam par laipno uzņemšanu, ar kādu ceram sagaidīt arī viņus Rīgā rudenī, un milzīgs paldies mūsu skolotājai Ivetai Ratinīkai, kura šo ekskursiju izplānoja tā, ka spēju par to tik plaši izteikties, jo varu to droši saukt par piedzīvojumu.
Elizabete, 10.5