Pedagogi ĀVĢ absolventi
Madara Ivanovska
Kādas ir Jūsu atmiņas par laiku, kad mācījāties skolā? Vai ir kāds interesants notikums, ko Jūs atceraties? Pastāstiet, lūdzu, par to!
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā sāku mācīties 2009.gadā, ar vairāk kā pusi klasesbiedru (14!!!) biju jau mācījusies kopā iepriekšējā skolā, tāpēc nebija īsti jāpierod pie jaunas vides. Pa šiem gadiem bija ļoti maz klases ekskursiju, bet viena no tām man ir spilgti palikusi atmiņā. 7.klases beigās devāmies uz Liepājas karostas cietumu. Tur mums bija jāpilda dažādi uzdevumi, viens no tiem bija iet zosu gājienā. Nākamajā dienā bija jādodas uz Dauderu muzeju, lieki teikt, ka mēs ieradāmies 5 cilvēki no klases, jo neviens pēc iepriekšējās dienas zosu gājiena nevarēja paiet. Arī man bija ļoti lielas grūtības uzkāpt pa kāpnēm pie skolas ieejas, kur nu vēl iekāpt vecajā tramvajā un uzkāpt pa vītņu veida kāpnēm muzejā.
Gandrīz visus skolas gadus paralēli mācībām dziedāju skolas korī, pēdējā gadā arī jauktajā skolas ansamblī. Ar ansambli man ir palicis atmiņā viens spilgts notikums. Piedalījāmies vokālo ansambļu konkursā "Balsis", pēc kura labākie ansambļi tika izvirzīti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vokālo ansambļu koncertu. Pēc 1.kārtas mums bija augstākie punkti Rīgā un tikām izvirzīti 2.kārtai. Tajā nodziedājām tikpat labi (manuprāt), bet netikām izvirzīti šim koncertam. Tad nu es, neko neteikdama ansambļa vadītājai Maijai Feldmanei, uzrakstīju konkursa rīkotājai garu vēstuli par šo situāciju un to, kāpēc mēs būtu pelnījuši piedalīties šajā koncertā. Beigās mūs tomēr uzaicināja tur dziedāt, un vienā no pirmajām svētku dienām godam pārstāvējām skolas vārdu vokālo ansambļu koncertā.
Kas Jūs motivēja izvēlēties profesiju izglītības vai zinātnes jomā?
Sākšu ar to, ka pēc vidusskolas aizgāju studēt LU matemātiķos statistiķos. Bet kas gan es par matemātiķi? To sapratu 1.kursa beigās. Un tad radās ideja, ka varbūt jāiet mācīties par mūzikas skolotāju. Mana mamma ir skolotāja, un viņa agrāk cerēja, ka es nekļūšu par skolotāju, jo tas nav nemaz tik viegli, bet beigās pati izvēlējos šo profesiju. Tā nu es esmu skolotāja jau piektajā paaudzē. Un interesanti, ka mans vecvecvectēvs arī ir mācījis gan mūziku, gan matemātiku.
Kāds bija Jūsu studiju laiks?
2016.gadā iestājos Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijā. Īstenībā es tikai tajā gadā uzzināju, ka tur var mācīties par mūzikas skolotāju, jo iepriekš likās, ka to var apgūt tikai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet tur es nekad neiestātos. Sākot studēt, iepazinos ar 23 studētgribošiem mūziķiem (katrs gan savā specialitātē), beigās pabeidzām 10, no kuriem 3 mūzikas skolotājas vispārizglītojošā skolā. Sākot studēt, uzzināju, ka visus 4 gadus būs jādzied sieviešu korī "Balta". Ar šo kori ir piedzīvoti dažādi ārzemju braucieni - esmu bijusi ASV, Dienvidkorejā, Ķīnā, Itālijā, Vācijā, kā arī esmu piedalījusies un ar kopā ar uzvarējusi Pasaules koru olimpiādē tepat Rīgā 2017. gadā, iegūstot arī Nāciju Grand Prix.
Gadu pēc studiju iesākuma mūsu akadēmiju likvidēja un mēs tikām pievienoti Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijai. Beigās sanāca to absolvēt, kas ir bijis mans sapnis jau kopš mūzikas skolas laikiem. Pēdējā studiju gada semestrī sākās kovida pandēmija, un studijas beidzās attālināti. Jāsaka, ka prezentēt bakalaura darbu zoomā no mājām ir daudz vienkāršāk nekā aizstāvēt klātienē.
Un īstenībā es vēl šogad esmu studente - tūlīt absolvēšu vēlreiz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju - šoreiz kā deju skolotāja.
Kā Jūs varētu salīdzināt “dzīvi skolā”, kad mācījāties, un tagad, kad esat pasniedzējs?
Dzīve skolā kā skolēnam un kā skolotājam ir diezgan atšķirīga. Skolas laikos biju klusa meitene (tas gan bija tikai skolas telpās), bet tagad man jābūt autoritātei skolēnu acīs. Es biju tas slinkais skolēns, kurš reti kad pildīja mājasdarbus, lasīja grāmatas (mani nebaidīja tas, ka klases audzinātāja ir latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Simsone, pie kuras bija daudz semināru par lasīto). Ja runā par mūziku, tad 11.klasē mūziku sāka mācīt Līga Gaiķe. Tas bija pirmais gads, kad tiešām kāds mācīja mūziku, pat neatceros, ko īsti darījām iepriekšējos 4 gadus. Iespējams, ka arī viņa ir iedevusi kādu iedvesmu tam, kāpēc es esmu tieši mūzikas skolotāja. Kopš esmu skolotāja, cenšos dot skolēniem pilnvērtīgas zināšanas, lai viņiem nebūtu priekšstats par mūziku, ka tur jau tikai dzied un kāpēc tas vajadzīgs.
Lūdzu, aprakstiet savu profesionālo dzīvi!
Kad studēju 3.kursā, sāku strādāt pamatskolā "Rīdze" par solfedžo un ritmikas skolotāju. Tur gan nostrādāju vienu gadu, jo tiku strādāt savā mīļajā Āgenskalna Valstī. Tā nu šeit strādāju jau 4 gadus - mācu mūziku pamatskolas klasēm, esmu 7.-9.klašu kora diriģente, kā arī pamatskolas meiteņu ansambļa un vidusskolas jauktā ansambļa vadītāja.
Kādu Jūs redzat nākotnes izglītību Latvijā?
Ir redzams, ka izglītības ceļš iet eksakto virzienu, bet es ļoti ceru, ka arī mūzika un pārējās mākslas jomas netiks aizmirstas. Vienmēr jāatceras, ka 19.gadsimtā mūzika bija svarīgākais mācību priekšmets un tikai pēc tam sekoja matemātika. Mūzika ir visa pamatā, un es ceru, ka nākotnē tā ieņems būtisku lomu izglītībā.
/2015.gada absolvente Madara Ivanovska/
Kristaps Jaudzems
Kādas ir Jūsu atmiņas par laiku, kad mācījāties skolā? Vai ir kāds interesants notikums, ko Jūs atceraties? Pastāstiet, lūdzu, par to!
Liela daļa atmiņu nu jau ir pagaisušas. Taču viens interesants notikums bija 11. klasē - modes skate, ko rīkoja, ja nemaldos, 9. klases meitenes. Viņas pierunāja mani un manu brāli būt par modeļiem viņu šūtajiem apģērbiem. Tā skate notika skolā un bija diezgan interesanta, pie tam, tajā uzstājās grupa Jūdas graši ar dziesmu Par māksliniekiem, kurā ir pa daudz rupju vārdu. Vienu no meitenēm, kura rīkoja modes skati, Jutu, es satiku pēc kādiem pieciem gadiem un mēs sākām satikties, un šobrīd viņa ir mana sieva.
Kas Jūs motivēja izvēlēties profesiju izglītības vai zinātnes jomā?
Jau kopš skolas laikiem, kad izstrādāju divus zinātniski pētnieciskos darbus (gan 11., gan 12. klasē), mani ir aizrāvusi zinātne. Ķīmija un vēlāk arī molekulārā bioloģija mani fascinējusi ar to, ka dod iespēju izprast un izmainīt molekulas, kas ar aci nav saskatāmas, bet piešķir vielām to īpašības. Šī iespēja izzināt vai radīt to, ko neviens vēl nav redzējis mani motivēja izvēlēties darbu zinātnē. Darbs zinātnē savukārt prasa nepārtrauktu mācīšanos, un pēc laika uzkrātās zināšanas ir vēlams nodot tālāk, tāpēc pasniegšana universitātē šķita kā loģisks turpinājums.
Kāds bija Jūsu studiju laiks?
Bakalaura studiju laikā es nebiju no labākajiem studentiem. Mācījos tos priekšmetus, kas mani interesēja, bet pārējos kaut kā nokārtoju. Nereti izvēlējos vairāk laika pavadīt Ērikas Bizdēnas (bijusī ĀVĢ skolotāja) laboratorijā nekā apmeklēt ne pārāk interesantas lekcijas. Tādējādi varēju labāk attīstīt izpratni par likumsakarībām un metodēm, bet mazāk uzkrāt tīras zināšanas. Protams, studentu “tusiņi” un dzīve kojās arī ir īpašas sadaļas, ko atcerēties. Maģistra studijas jau bija ievērojami interesantākas, jo bija vairāk izvēles kursu. Es paralēli studijām sāku strādāt Organiskās sintēzes institūtā un specializēties fizikālās ķīmijas jomā, kas diezgan atšķīrās no manas iepriekšējās pieredzes bioorganiskajā ķīmijā. Pēc maģistra grāda iegūšanas, radās iespēja uz diviem gadiem braukt stažēties uz ASV, strādājot Nobela prēmijas laureāta Kurta Vītriha laboratorijā. Tās bija pavisam savādākas studijas, iepazīstot gan darbu zinātnē visaugstākajā līmenī, gan amerikāņu studentu kultūru. Ieguldītais darbs ļava aptuveni pusgadu pēc atgriešanās aizstāvēt doktora grādu.
Kā Jūs varētu salīdzināt “dzīvi skolā”, kad mācījāties, un tagad, kad esat pasniedzējs? - varbūt te var minēt darbu institūtā?
Esot skolā nekad nebeidz mācīties, kā skolēni tā arī pasniedzēji. Kā skolnieks es tomēr lielu daļu zināšanu vienkārši iekalu, pilnībā neizprotot to praktisko nozīmi. Tagad, kad esmu vairāk kā 15 gadu strādājis zinātnē, savu tēmu izprotu gandrīz perfekti arī no praktiskās pielietojumu puses. Cits jautājums, cik labi es to māku izskaidrot studentiem.
Lūdzu, aprakstiet savu profesionālo dzīvi!
Organiskās sintēzes institūtā esmu nupat izveidotās Stuktūrbioloģijas un zāļvielu dizaina laboratorijas vadītājs. Jāsaka, kā laboratorijas vadītājam man eksperimentu veikšanai laika gandrīz neatliek. Lielākoties nodarbojos ar dažādu dokumentu (zinātniskās publikācijas, projektu pieteikumi, atskaites) un prezentāciju sagatavošanu, daudz lasu zinātnisko literatūru, kā arī tiekos klātienē un attālināti ar kolēģiem Latvijā un ārzemēs. Kopumā vismaz mēnesi katru gadu braucu komandējumos, lai piedalītos konferencēs, projektu sanāksmēs, apmeklētu partneru laboratorijas.
Kādu Jūs redzat nākotnes izglītību Latvijā?
Globalizācija un tehnoloģijas nenovēršami ietekmēs izglītību arī Latvijā. Es gribētu redzēt, ka tehnoloģijas tiek uztvertas un izmantotas kā iespēja nevis kā drauds. Skolās būs iespēja daudz vairāk parādīt eksperimentus, praktiskus piemērus, izmantot interaktīvus rīkus, mācīties sadarbojoties. Tas ļaus daļēji nojaukt sienas starp mācību priekšmetiem, skolniekam skatīties uz problēmām starpdisciplināri. Vielas un zināšanu apguvei katrs varēs izmantot savus tehnoloģiskos rīkus, pielāgojot apguves tempu un dziļumu savām spējām.
/2002.gada absolvents Kristaps Jaudzems/
Paula Elizabete Garā
Āgenskalna Valsts ģimnāziju absolvēju 2021. gada jūlijā, bet jau septembrī skolā atgriezos kā angļu valodas skolotāja. Lēmums par atgriešanos skolā nāca viegli, jo vēlme tikt atpakaļ tik ierastajā un mīļajā vidē dikti vilināja. Atzīšos, sākumā pavisam dīvaini šķita saukt savus bijušos skolotājus par kolēģiem, redzēt savu vārdu stundu sarakstos, par stāvēšanu klases priekšā nemaz nerunājot, tomēr, nu jau pēc diviem nostrādātiem gadiem, varu teikt, ka veiksmīgi tieku galā ar visiem izaicinājumiem un varu saukt sevi par “īstu” skolotāju un jauku kolēģi.
Atceroties savus skolnieces gadus, daudz interesantu atgadījumu palicis atmiņā. Varbūt jāsāk ar to, ka mācījos literātu klasē, un kolektīvā bijām 24 meitenes un 1 zēns. Noteikti visi absolventi man piekritīs, ka literatūras semināriem vienmēr būs īpaša vietā sirdī. Tāpat spilgti atceros gadījumu, kad krievu valodas stundā mūs nāca vērot literatūras skolotāja, kura piedāvāja palīdzēt tulkot vārdus, todien bijām ļoti priecīgas, diemžēl nākamajā krievu valodas stundā nācās uzzināt, ka skolotāja mūs izjokojusi un šādi vārdi nemaz nepastāv. Aerobikas konkurss, pēdējais zvans Zoomā, dzīvē dienesta viesnīcā - tas viss tikai papildina ĀVĢ atmiņu albumu.
Lai arī liekas, ka, kļūstot skolotājai, dzīve skolā pilnībā izmainījās, patiesībā ir lietas, kas neizpaliek, proti, vēl joprojām dzīve ĀVĢ ir sevis izzināšanas laiks, savu interešu atrašana un dažādu grūtību pārvarēšana.
Zināju, ka vēlos studēt pedagoģiju, ne tikai tādēļ, ka augsti vērtēju savus skolotājus (īpašs paldies manām angļu un latviešu valodas skolotājām), bet arī tāpēc, ka saistīja doma par savu ieguldījumu nākotnes izglītībā. Vēlos attīstīt pašu skolēnu interesi par mācībām un padarīt dažādu tēmu apguvi daudz saistošāku, lai manu skolēnu zināšanas būtu noturīgas un dzīvē lietderīgas. Šādu arī redzu katra skolotāja misiju.
/2021.gada absolvente Paula Elizabete Garā/
Bruno Pļavinskis
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā esmu mācījies 6 brīnišķīgus gadus. Es ar prieku atceros savus klasesbiedrus un skolotājus. Skolotāju radošums un pašatdeve mācību procesā nodrošināja mums stabilas pamatzināšanas skolā apgūstamajos mācību priekšmetos, ļaujot brīvi kaldināt nākotnes plānus par studijām augstskolā.
ĀVĢ absolvēju 2018. gadā un iestājos Latvijas Universitātē Datorikas fakultātē, bet studiju 2. semestra noslēgumā sapratu, ka šī nav tā nozare, kurā vēlos darboties. Tad sevi izmēģināju Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes programmā "Elektronika un mobilie sakari", bet arī tas mani nesaistīja. Tad es saņēmos drosmi iestāties Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes programmā "Skolotājs", ko tagad studēju. Doma būt par skolotāju periodiski pazibēja manās domās, bet ilgu laiku nespēju sevi iedomāties šajā profesijā. Apziņa, ka skolotājam ir milzīga atbildība, bija tas, kas ilgu laiku mani atturēja, bet laika gaitā viss mainījās. Tagad šī atbildības sajūta ir tā, kas mani šobrīd motivē.
ĀVĢ skolotāju kolektīvs iedvesmoja mani izvēlēties šo profesiju. To arī pastiprināja mans darbs Āgenskalna Valsts ģimnāzijā fizikas laboranta amatā, kurā strādāju paralēli studijām.
/2018. gada absolvents Bruno Pļavinskis/