2025.gada 28.oktobrī 11.a, 11.b un 11.c klase kopā ar audzinātājām devās iepazīt jaunu kultūras objektu Rīgā – Ģertrūdes ielas teātri – un noskatīties izrādi “Citroni citroni citroni citroni citroni”. Izrāde veidota pēc britu autora Sema Steinera tāda paša nosaukuma lugas un stāsta par divu Londonas jauniešu satikšanos un šķiršanos. Viņi piedzīvo laiku, kad cilvēkiem atļauts izrunāt ne vairāk kā 140 vārdus dienā, un abiem šādos apstākļos jāizdara svarīgas izvēles.
Izrādes režisors Jurģis Lūsis, spēlē Ilva Centere un Klāvs Kristaps Košins, komponists Toms Auniņš un māksliniece Marija Ulmane.
Pēc izrādes skolēniem bija iespēja diskutēt un dalīties ar saviem iespaidiem. Nereti precīzākās domas un idejas nerodas uzreiz, bet pēc kāda dziļāka pārdomu brīža.
Lūk, skolēnu rakstītais.
“Īpaši aktuāla izrādē bija tēma par likuma, kas visiem šķita absurds, pieņemšanu. Tā vedināja domāt par šī brīža situāciju Latvijā sakarā ar lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un par to, cik svarīgi ir iesaistīties sabiedrībā, iestāties par savām vērtībām.” ( Elza)
“Izrādes sākumā varoņi bija bērnišķīgi, neizmantoja savu ne-tik-ierobežoto vārdu daudzumu, lai izrunātu savas domstarpības. Lai arī man patika vārdu spēka metafora lugā, skaistāk bija vērot varoņu izaugsmi pēc 140 vārdu likuma pieņemšanas – pacietības un iejūtības iemācīšanās. Viņi iemācījās klausīties viens otrā, novērtēt otra pārdzīvojumus un atvēlēt laiku gan pozitīvajām, gan negatīvajām sarunām. Visbrīnišķīgākais bija redzēt, kā laika gaitā pārim atlikušo vārdu skaits kļuva aizvien līdzīgāks. Tas atklāja, kā varoņi satuvinās. Tieši tas bija Bernadetas un Olivera attiecību īstais sākums. Tomēr nevajadzēja piedot krāpšanu, pat apokalipsē viņa varētu atrast labāku draugu.” ( Kate)
“Komunikācija ir cilvēku lielākā vērtība, bez kā sabiedrība nespētu pastāvēt, tāpēc, ja tā tiktu ierobežota ar likumu, cilvēki būtu spiesti adaptēties. Izrādē parādās arī netaisnīgums, kā tas ietekmē attiecības – mūziķis ar vārdu limitu un juriste, kas var runāt bezgalīgi daudz. Veidojas stereotipi, kurus varoņi spēj pārvarēt ar mīlestību.”
(Kristians)
“Liela uzmanība izrādē arī pievērsta attiecību apgrūtinājumiem stereotipu un cilvēku dažādo uzskatu dēļ. Viens ir jurists ar labu izglītību, otrs mūziķis, un tas liek abu uzskatiem par likumu atšķirties.” ( Rūta)
“Mīlestības uzturēšanai attiecībās ir nepieciešama saruna un komunikācija. Tā ļauj pārim atklāt visas domas un uzskatus bez šķēršļiem, taču nekomunicējot rodas tāda kā barjera/siena, kura sastāv no uzkrātām dusmām un neizrunātām sāpēm. Pāra mīlestība, nekad nenograujot sienu, palēnām sāk izdziest.” ( Elizabete)
“Izrāde “Citroni” spilgti atspoguļo to, ka maz vārdu var pateikt tik daudz. Spēcīgi arī tika attēlota mīlestība starp diviem pretējiem varoņiem un viņu komunikācija.” (Roberts)
“Man patika teātra izrāde ,,Citroni”, jo jautājumi par politiku (kā pilsoņi to var ietekmēt) ir pašlaik Latvijā ļoti aktuāli. Izrāde lika domāt par mūsu pašreizējās pasaules stāvokli, kādi risinājumi mums būtu jāmeklē, ja kas šāds kļūtu par realitāti.” ( Undīne)
“Skatoties izrādi, varēja novērot tēlu pretstatus, kā krīzes situācijā racionālais un emocionālais sadzīvo un komunicē savā starpā. Izrāde rosina domāt par vārdu jēgu un veiksmīgas komunikācijas nozīmi attiecībās.” ( Annija)
“Mēs bieži dzirdam, bet ne vienmēr klausāmies, un tur rodas konflikti.” ( Toms)
“Izrāde man lika sajust, cik viegli ir mīlēt, bet cik grūti pateikt “es tevi mīlu”, kad vārdu pēkšņi kļūst par maz. Izrāde precīzi parādīja, ka mūsdienās attiecības bieži vien ir toksiskas un nelabvēlīgas. Attiecībās vissvarīgākais ir spēt izteikt savas izjūtas, piedot un pieņemt otru pat tad, ja vārdu vairs nav, tikai klusums un sirds.” ( Evelīna)
“Izrāde atklāj, cik būtiski ir sabiedrībai aktīvi iesaistīties likumu pieņemšanā un aizstāvēt savas tiesības, jo klusēšana un vienaldzība var novest līdz brīvības atņemšanai. Tikai piedaloties likumu veidošanā un pieņemšanā, cilvēki var nodrošināt, ka netiek pieļauta netaisnība un tiek nodrošināta demokrātija.” ( Marta)
“Mums jānovērtē, ka ir iespēja izteikties bez noteikta limita, tādēļ būtu jāpiedomā, ko citiem vēlamies pateikt un pateikt tieši to nozīmīgāko. Ir ļoti svarīgi izrunāt savas jūtas, nevis noklusēt tās, lai veidotu veselīgas attiecības ar citiem.” ( Stefānija)
“Vārdiem ir spēks – tie var gan samīļot, gan ievainot, tāpēc ikdienā ir vairāk jāpievērš uzmanība, kā tos izmantojam. Cik priviliģēti mēs esam, ka drīkstam runāt, izteikt savu viedokli un neierobežoti sazināties savā starpā!” ( Sintija)
Evas Luīzes Kvederes zīmējums