Izglītības psiholoģe Ieva Gaile

2301.kab., tel.27480395

Apmeklētāju pieņemšanas laiks (ar 30 min. pusdienu pārtraukumu)

Pirmdienās:    no plkst. 8.00 līdz 16.00*
Otrdienās:      no plkst. 8.00 līdz 16.00* (Atbalsta grupā 2303.kabinetā)
Trešdienās:     no plkst. 10.00 līdz 16.00*

Skolēnu vecāku konsultēšana ar iepriekšējo pieteikšanos e-klases pastā vai  pa tālruni.

Kas ir psihologs, psihiatrs, psihoterpeits?

 Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem. Psihologs strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem – klientiem, sniedzot tiem konsultācijas un palīdzot cilvēkiem izprast grūtības, to rašanās iemeslus un mehānismus, meklēt jaunus risinājuma veidus, apzināties savas stipras puses un resursus, saprast savas dzīves mērķus un vēlmes. Psihologs grūtību risināšanas procesā palīdz cilvēkam atklāt un izmantot paša iekšējos resursus.

 Psihiatrs ir profesionālis ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš specializējies psihiatrijā. Viņš uzstādā diagnozes un ārstē cilvēkus – pacientus, kuriem ir psihiskas saslimšanas, nozīmējot medikamentozu ārstēšanu. 

 Psihoterapeits ir speciālists ar augstāko medicīnas vai psihologa izglītību, kuram ir papildus izglītība kāda psihoterapijas virzienā. Psihoterapija ir ilgstošs process, jo pārmaiņas cilvēka personībā notiek ļoti lēnām. Pie psihoterapeita vērts pieteikties tad, ja cilvēks vairākkārt pamana, ka atkārto vienas un tās pašas kļūdas un vēlas ko mainīt šajā „apburtajā lokā”, nevar izveidot ilgstošas tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem,  slikti jūtas pats ar sevi u.c.

Kā palīdz psihologs?

 Psihologs sniedz cilvēkiem individuālās konsultācijas, ka arī  strādā ar grupām.

Strādājot ar klientiem psihologs:  • Uzklausa un cenšas uztver klienta teikto no viņa skatpunkta, nenosodot • Gatavs sarunai par klienta nodomiem, centieniem, iecerēm • Cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kurus klientam ne vienmēr izdodas pateikt • Sniedz emocionālu atbalstu   • Palīdz klientam atrast sevī resursus  • Palīdz risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus  • Konsultē klienta valodā  • Sniedz nepieciešamo informāciju 

Psihologs  savā darbā ievēro konfidencialitātes principu attiecībā pret klientu un viņa sniegto informāciju, izņemot gadījumus, ja klients apdraud savu vai citu dzīvību vai veselību.

Ko psihologs nedara: * Nenosaka diagnozes un nenozīmē zāles  * Nedod vienīgo pareizo padomu  * Nerīkojas un nerisina problēmas klienta vietā.

  publicēts no www.vsc.iem.gov.lv

Sociālā pedagoģe Inga Dudočkina

2303.kab.; tel. 67013545

Apmeklētāju pieņemšanas laiks: (ar 30 min. pusdienu pārtraukumu)

Pirmdienās: 8.00 – 14.00
Otrdienās:   8.00 – 16.00 – Atbalsta grupā kopā ar izglītības psiholoģi Ievu Gaili
Trešdienās:  8.00 – 14.00
Ceturtdienās: 11.00 – 14.00

Skolēnu vecāku konsultēšana ar iepriekšējo pieteikšanos e-klases pastā vai  pa tālruni

 Kas ir sociālais pedagogs?

Sociālais pedagogs ir pedagogs ar augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju, kurš  strādā ar bērnu, pedagogiem un ģimeni;

palīdz pilnveidot vidi, kurā dzīvo un mācās bērns; palīdz bērnam iemācīties prasmi dzīvot sabiedrībā, izprast sevi, izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus, apgūt saskarsmes prasmes.

Sociālais pedagogs uzņemas atbildību par informācijas, kas skar bērnu personīgo attīstību, sociālo vidi, konfidencialitāti atbilstoši pedagoģiskās ētikas principiem.

Skolas sociālais pedagogs: sadarbojas; uzklausa; novēro; novērtē; konsultē; atbalsta; izglīto; informē.

Kādos gadījumos var palīdzēt sociālais pedagogs?

Skolēnam, ja:

• nomāc kāda problēma, kuru viņš nevar atrisināt:
• ir problēmas mājās;
• skolā viņš jūtas vientuļš vai atstumts, nav draugu;
• ir mācīšanās grūtības;
• ir konflikts ar skolasbiedriem, skolotājiem vai vecākiem;
• ir atkarības problēmas u.c.

Klases audzinātājam, ja:

• skolēns bieži kavē skolu neattaisnotu iemeslu dēļ;
• skolēnam strauji pazeminās sekmes mācībās;
• pēkšņi mainījusies skolēna uzvedība;
• skolēns ir uzticējis kādu problēmu, kuru nevar vai nedrīkst risināt vienpersoniski, un ir nepieciešama konsultācija;
• skolēns nonācis sociālās aprūpes vai citā institūcijā;
• skolēns saņem nepietiekamu vecāku aprūpi;
• skolēns stāsta, ka mājās jūtas slikti un nedroši u.c.

Vecākiem, ja:

• radušās grūtības bērna audzināšanā;
• bērns bieži klaiņo un nenāk mājās;
• bērna uzvedība ir pēkšņi mainījusies;
• bērnam ir regulāri konflikti ar skolasbiedriem vai skolotājiem;
• bērns stāsta, ka skolā viņš jūtas slikti;
• bērnam ir atkarības problēmas;
• ir grūtības nodrošināt bērnu ar skolai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem u.c.