1. English
Ja Jūs turpināt izmantot doto vietni bez noklusēto iestatījumu izmaiņām, Jūs piekrītat cookie failu izmantošanai avg.lv vietnē. X

Projekti

2021.gada 15.oktobris -Valsts valodas diena,

ko turpmāk šajā dienā svinēsim ik rudeni. Latviešu valodas aģentūra rosināja iesaistīties akcijā “Latviešu valoda man ir...”, kur katrs aicināts paust pārdomas, turpinot apgalvojumu “Latviešu valoda man ir…”. Mūsu ģimnāzijas jaunieši arī iesaistījušies šajā projektā, un šeit ir interesantākais 15 skolēnu pārdomu piedāvājums.

Apsveicam visus ģimnāzijas skolēnus un darbiniekus, Valsts valodas dienu sagaidot, un aicinām iepazīties ar mūsu jauniešu viedokli!

Latviešu valodas un mākslu metodiskās komisijas skolotājas

 

Latviešu valoda man ir …

 

   Latviešu valoda man ir mājas.

   Tā ir mana drošība un mana māju izjūta. Bet tajā pašā laikā tā ir kā neuzticams draugs. Šajā valodā es varu smelties lepnumu un godu, bet dažreiz arī nevaru tajā sevi pilnīgi paskaidrot. Latviešu valoda man ir mājas, gan tajā nozīmē, ka es tajā jūtos droši, gan tajā, ka es dažreiz gribu to mainīt vai tikt no tās prom.

 

Līva Indāne, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir svarīga. Tā ir mana dzimtā valoda, kuru runāju dzimtajā zemē. Izrunājot katru burtu un izsakot visas garumzīmes, katru reizi es lepojos ar to, ka mēs esam Latvijā un runājam savu valodu.

   Latviešu valoda palīdz man runāt un rakstīt, bet tā ir ne tikai man. Šī valoda ir tecējusi cauri kariem, slīdējusi apkārt daudzām cilvēku mājām un ievijusies latviešu sirdīs tik cieši, ka vēl šodien mēs to runājam. Tā ir tikusi sargāta visu šo laiku, to vajag turpināt sargāt vēl ilgi, jo latviešu valoda saista mūs visus kopā.

 

Anna Emīlija Kariņa, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir dzimtā valoda, un es lepojos ar to, ka šī skaistā valoda ir mana dzimtā valoda. Tā ir arī manu radinieku dzimtā valoda. Latviešu valoda ir kā ģimene, kur visi vārdi ir draudzīgi un saticīgi. Visi labi sader kopā un veido skaistus teikumiņus. Saliec kopā, un veidojas stāstiņi!

 

Alberts Čupriks, ĀVĢ 7.1 klases skolnieks

 

   Latviešu valoda man ir viss. Tā man ir neatņemama dzīves daļa. Tā man ir jau no bērnības pāri plecam skatījusies, palīdzējusi sadraudzēties un izpaust manu balsi pasaulei. Latviešu valoda man ir saikne ar pagātni un maniem senčiem. Tā man dod ceļu uz nākotni, uz manu būtību un uz manu dvēseli. Latviešu valoda man ir devusi iespēju dzīvot dzīvi neklusējot.

 

Māra Semjonova, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man nav dzimtā valoda, tāpēc es uzskatu, ka tā ir vēl viena cīņa manā dzīvē. Ar katru pagājušo dienu mana zināšanu soma kļūst arvien smagāka, bet es labāk un labāk saprotu, ka latviešu valoda nav viegla. Lai uzvarētu cīņu par valodas zināšanu, ir jāpārvar daudzas grūtības un nezināmais. Nezināmais vienmēr ir biedējošs, tāpēc bieži šo baiļu dēļ cilvēki vēlas pārtraukt mēģinājumus apgūt kaut ko jaunu un spīdošu. Man pārvarēt bailes palīdzēja mani bijušie skolotāji, kuri vienmēr atbalstīja un ticēja man. “Jums šī valoda ir jāpieradina, tad un tikai tad tā būs paklausīga jūsu rokās,” es atceros vārdus katru reizi, kad ir grūti. Manuprāt, iemācīties jebkuru valodu nav viegli, bet cīņā ar nezināmo katram ļoti palīdzēs labi un saprotoši skolotāji.

 

Evelina Brokere, ĀVĢ 10.3 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir mammas lasītās grāmatas bērnībā, tēta uzmundrinājumi pēc neveiksmes, garas sarunas ar draugiem un pretimnācēja draudzīgais sveiciens. Latviešu valoda man ir mājas. Dzimtā valoda kā neredzama, bet cieša saite mani vienmēr vienos ar manām saknēm un visiem latviski runājošajiem gan Latvijā, gan tālu ārpus tās robežām.

   Latviešu valoda man ir drošība, jo nevienā citā valodā, lai cik labi es to būtu apguvusi, es nespēju izteikt savas domas un jūtas tā, kā tas ir iespējams tikai latviski.

 

Patrīcija Krieviņa, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir nacionālās pašapziņas un identitātes pamats. Lai gan pasaulē ir tūkstošiem valodu un dažās no tām sarunājas vairāki simti miljonu cilvēku, manuprāt, prasme sazināties latviešu valodā ir unikāla nelielā valodas lietotāju skaita dēļ. Lai arī pašreizējā latviešu valoda ir jauna valoda, tā ir ietekmējusies no senajām baltu un somugru cilšu valodām, tādējādi saglabājot vērtīgas valodu tradīcijas.

   Uzskatu, ka latviešu valoda pārstāv senas un pārbaudītas paražas cilvēku saziņas kultūrā, piemēram, plaša deminutīvu, izteicienu un sakāmvārdu leksika. Latviešu valoda veido tiešo saikni starp mani un maniem priekštečiem. Valoda laika gaitā attīstās, taču kodols paliek nemainīgs. Mani senči lietoja valodu, kura stilistiski ir mainījusies, taču saknē neatšķiras no valodas, kuru lietoju mūsdienās.

Eduards Sīlis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

   Latviešu valoda man ir mājas. Tā ir skaņa, kuru dzirdot zinu, ka esmu ar savējiem un pie savējiem. Ceļojot esmu redzējusi daudz skaistu vietu, tik skaistu, ka iemirdzas acis. Bet vai arī sirds? Ne gluži. Bez savas latviešu valodas nespēju iemīlēt nevienu citu vietu šai plašajā pasaulē. Mana valoda man sniedz piederības sajūtu: te, mājās, esmu mīlēta, saprasta un gaidīta. Tur, kur skan latviešu valoda, tur ir un vienmēr būs manas mājas.

 

Mona Upeniece, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda ir mans centrs. Bez tās nekā manā dzīvē nebūtu: ne sarunu, ne saziņas, ne sarakstes. Apzinos, ka valoda ir visa centrs, kas man ir jāsargā un jākopj, jo tikai ar saudzību, manuprāt, iespējams saglabāt dzimto valodu nākamajiem laikiem un cilvēkiem.

 

Konrāds Rezņikovs, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

 

   Mana dzimta vairākās paaudzēs ir dzīvojusi Latvijā un iemīlējusi to. Pirmie vārdi, ko dzirdēju, pirmie vārdi, ko pateicu, un pirmās grāmatas, ko lasīju, bija latviski. No visām vietām, kur es varēju piedzimt un izaugt, es piedzimu šeit, Latvijā, un par to esmu ļoti pateicīga liktenim un savai ģimenei.

   Runāju vienā no skaistākajām pasaules valodām. Tā ir manu vecāku dāvana man. Manas izjūtas pret valodu ir tādas pašas kā pret vecākiem - un tā ir mīlestība.

 

Lea Aleksandra Venckus, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

 

   Latviešu valoda ir viena no 6700 pasaules valodām. Bet nepārprotiet! Tā nav parasta. Šīs valodas skaņas ir tās, kuras izrunāju pirmās. Varbūt sākumā neskaidri, bet manas tautas valodā.

   Jā, valoda mainās. Daudzi senvārdi, kurus dažreiz piemin skolā, ir izzuduši, kamēr to vietā ir nākuši jaunvārdi. Mūsu valoda kā vējš skrien uz nākotni. Vecās ozola zīles netiek līdzi un paliek  ārpusē. Bet svarīgāko man jāatceras visu mūžu: mūsu valodas koka saknes neļaut vējam izpūst.

 

Ralfs Ulmanis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

 

   Latviešu valoda ir pļavu smarža, tveicīgas jūlija naktis, vainagu pīšana. Latviešu valoda ir dziesmu dziedāšana un sapņošana siena kaudzē. Latviešu valoda ir silts piens ar medu.

   Mans pirmais vārds, ko jebkad biju pasacījusi pasaulei, - “bumba!” Es, skatoties spilgtajā pilnmēnesī, rādīju ar pirkstu un uzjautrināti saucu: “Bumba!’’ Latviešu valoda man ir Mēness. Iedziļinoties jautājumā, kas gan man ir latviešu valoda, jāsaka, ka itin viss. Jānis Klīdzējs reiz teicis: “Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.’’ Valoda ir pasaule, kas apkampj mani.

   Uz Zemes nav man mīļākas valodas par dzimto latviešu valodu. Saules mūžs latviešu valodai!

 

Sofija Keiča, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir līdzīga mīkstai rotaļlietai no bērnības. Lielākoties katra mūža diena pavadīta, runājot un prātojot tajā.

   Latviešu mēlē runāju kopš laikiem, kad gāšu nozīmēja iešu, toreiz šī valoda bija mana jaunā mīkstā mantiņa. Tā bija kā tikko dāvāta. Man bija jāsāk tā apģērbt no galvas līdz kājām, jāsasilda, rotaļlietu vairs nekad nevarēju laist vaļā. Tagad rotaļlieta sēž kastē, tā ir guvusi savu ģērbu un tiek lolota vēl joprojām, kad tai auksti, izvelku, nopurinu puteklīšus, spodrinu no jauna.

   Mīksta, tāpēc ka iemīļota rotaļlieta, jo ar to iespējams spēlēties, rast jaunas nodarbes. Sanāk tai aptīt brūces, jo dažkārt aizvainoju, notraipu.

 

Lūcija Anete Lipinika, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir dzimtā valoda. Lai arī man kopš bērnības tika teikts, ka latviešu valodai nav nākotnes, jo Latvija ir maza valstiņa, spēju teikt tikai to, ka tad, kad man būs bērni, es viņiem to mācīšu ar apņēmību un spēku, ko raisa šī valoda.

   Latviešu valoda ir kas vairāk par seklumu, tā nav upe, tā ir jūra. Katram vārdam ir savs plauktiņš atvēlēts un daudz brāļmāsīšu jeb sinonīmu, kas konkrētās situācijās noder kā emociju gammas paplašinājums.

 

Katrīna Vozņesenska, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

   Latviešu valoda man ir okeāna plašums.

   Valodas dzīlēs vienmēr spēju atrast vārdus, ar kuriem precīzi raksturot savas izjūtas un idejas, ko izteikt sarunu biedriem. Šajā okeānā ir baudāma gan literatūra, gan mūzika, gan kino, gan māksla, ko nesaprast cilvēkiem no citām pasaules malām. Kad ārzemēs dzirdu latviešu valodu, pārņem mājības sajūta, kas sasilda, jo saprotu, ka daļa no mana okeāna ir blakus.

   Šis okeāns ir bezgalīgs.

 

Katrīna Liepiņa, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

 

 

Erasmus+ projekta sanāksme Somijā, Tamperē.

2020.g. no 9. līdz 14.februārim septiņi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni un divas skolotājas viesojās Somijas pilsētā Tamperē.

   Braucām ar bieziem džemperiem, domādami, ka būs ļoti auksti, taču laika apstākļi bija līdzīgi kā Latvijā, īpaši sildīja viesmīlīgās ģimenes un atmosfēra, kopīgi esot ar skolēniem no vēl citām 4 valstīm. Nedēļas tēma bija “Courage to care” ( drosme nebūt vienaldzīgam), kurā uzzinājām par tautu stereotipiem no konkrētās nacionalitātes skatu punkta, pārvarējām bailes, peldot āliņģī, mācījāmies aizstāvēt viedokli debatēs. Iepazinām vietējo kultūru- neskaitāmās saunas( pat bibliotēkā un pilsētas centrā), trollīša Mumina varoņa tēlu it visur, attīstīto, moderno izglītības sistēmu un iespaidīgās tehnoloģijas. Īpaša diena bija brauciens uz Helsinkiem, kurā baudījām pilsētas skatus un neierobežotu šokolādes daudzumu Fazer rūpnīcā.

  Nenoliedzami guvām neaprakstāmu, daudzveidīgu pieredzi, vairāk pārliecības izteikt savu viedokli un jaunus draugus no Eiropas.

  Paldies skolotājām- Anitai Vanagai un Leldei Ozoliņai, kā arī Ilzei Kruglaužai par rūpēm un doto iespēju!

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni - somu draugi Latvijā

Erasmus+ projekta  “Sociālā integrācija – drosme rūpēties” sanāksme Rīgā 

2019.g. no 24. līdz 29.novembrim skola uzņēma  apmaiņas studentus un skolotājus no piecām dažādām valstīm: Itālijas, Spānijas, Somijas, Norvēģijas, Nīderlandes. Šī nedēļa bija piedzīvojumiem bagāta un interesanta.

Svētdien ielidoja ārzemju viesi. Vakaru pavadījām ģimenes lokā vai vienas valsts pārstāvju grupiņās.

Pirmdien, devāmies uz NVO namu, kur projekta dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar latviešu kultūru, tautastērpiem, to nozīmi , izcelšanos kā arī piedalīties vairākās aktivitātēs, piemēram, prievīšu/pīnīšu pīšanā un latviešu tautas rotaļās un dejās

Otrdien skolā norisinājās projekta atklāšanas koncerts, kurā dziedāja mūsu skolas koris. Pēc koncerta visu valstu pārstāvji prezentēja savus mājasdarbus saistībā ar projekta tēmu “Social includion” par to, kā viņu valstīs izturas pret minoritātēm.

Pēcpusdienā ārzemju viesi devās uz Latvijas Bankas izstādi “Naudas pasaule” , bet pēc tam devās aizraujošā Skolēnu pašpārvaldes sagatavotā fotoorientēšanās spēlē Vecrīgā. Lai gan ārā bija auksts, tas netraucēja sadraudzēties ar dažādu valstu skolēniem.

Trešdienu iesākām ar ekskursiju pa Āgenskalna Valsts ģimnāzijas telpām. Kad skola bija iepazīta, projekta dalībnieki veidoja prezentācijas par to, ko darījuši pirmajās divās dienās. Pēc tam devāmies apskatīt Kara muzeja ekspozīciju.

Ceturtdien braucām uz Siguldu, kur viesojāmies biedrībā “Cerību spārni”, kur redzējām to, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var strādāt, izgatavot noderīgas un skaistas lietas, kā arī viesojāmies veikaliņā, kur šo īpašo cilvēku radītās lietas-sveces, magnētus, ādas izstrādājumus, keramikas izstrādājumus- varēja iegādāties. Pēcpusdienām pilsētā, devāmies interesantā orientēšanās spēlē, kuras ietvaros redzējām gan Gauju, gan bobsleja trasi un pašu pilsētu.

Šajās dienās vakarpusē bija diezgan daudz brīvā laika, kas ļāva vairāk sadraudzēties ar skolēniem no citām valstīm, iepirkties, apskatīt Rīgu, spēlēt boulingu vai biljardu un darīt daudz citas dažādas aktivitātes.

Piektdien pavadījām savus ārzemju viesus uz lidostu, lai atvadītos  ar cerībām, ka kādreiz aizbrauksim viens otru apciemot.

11.6 klases skolniece un pašpārvaldes prezidente   Emīlija Zaica

Erasmus +, Spānija, Valjalodida

No 6.oktobra līdz 11. oktobrim viesojāmies Spānijas pilsētā Valjalodidā, La Merced skolā. Projekta tēmas "Sociālā integrēšanās" ietvaros spāņi bija izvēlējušies pētīt bēgļu jautājumu. Tā ietvaros norisinājās dažādi pasākumi, piemēram, spāņu skolēni bija sagatavojuši teātra izrādi par bēgļiem, kopīgi sacerējām dziesmu par nelaimē nonākušajiem un visu nedēļā saprasto un uzzināto apkopojām gala projektā - video klipā vai neliela apjoma domrakstā. Papildus nodarbībām skolā devāmies ekskursijā uz netālu esošo Salamankas pilsētu, kur aplūkojām  12. gadsimtā dibināto universitāti, kas ir viena no senākajām joprojām pastāvošajām universitātēm Eiropā un citas šīs noslēpumainās vecpilsētas vietas.

 Katru no mums uzņēma kārtīga spāņu viesģimene, kura mūs iepazīstināja ar savas tautas kultūru, deva nogaršot dažādus spāņu nacionālos ēdienus un ļāva izprast ģimenes dzīvi Spānijā. Ar saviem jaunajiem spāņu draugiem piedzīvojām aizraujošus brīžus un lieliski iepazinām viņus, viņu ikdienas dzīvi un paradumus. 

Paldies skolotājām Ievai Gailei, Līgai Gaiķei, kuras mūs uzraudzīja un pavadīja šajā piedzīvojumā!

 Ļoti gaidām atkaltikšanos ar mūsu spāņu draugiem šī gada novembrī!

Erasmus + projekta noslēguma tikšanās Mataro, Spānijā 03.06.2019-07.06.2019

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” noslēguma tikšanās Spānijā norisinājās  no 2019. gada 2. līdz 8. jūnijam.  Šoreiz seminārā piedalījās angļu valodas skolotājas Ilze Kruglauža un Ņina Firsova, informātikas skolotājs Sergejs Zembkovskis un 10. klašu skolēni Anna Rozenberga, Rinalds Celms un Ella Olsena. Spānijas komanda bija sagatavojusi interesantas nodarbes kā grafitti zīmēšana, kuros tika attēloti dažādi kopības elementi. Kā arī bija sagatavots visa projekta apkopojums un iespaidi. Kopīgi devāmies uz tādām vietām kā Montserrata un Barselona, kur apskatījām pilsētas svarīgākās un skaistākās vietas un pārbaudījām savas kalnā kāpšanas prasmes. Skolēni tika uzņemti viesģimenēs un gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespēja izbaudīt vietējo ēdienu kā arī iepazīt spāņu tradīcijas.

 

Erasmus+ projekta “ Sociāla integrācija – drosme rūpēties” starptautiskā sanāksme Leidenē, Nīderlandē, 10.02-15.02.2019 

Februāra vidū 7 skolēnu un 2 skolotāju grupa piedalījās pirmajā starptautiskajā sanāksmē, jaunā Erasmus + projekta “ Sociāla integrācija – drosme rūpēties” ietvaros. Uz Nīderlandes pilsētu Leideni devās angļu valodas skolotāja Ilze Kruglauža un sporta skolotāja Agija Celma un 10.klašu skolēni -  Laura Tiltiņa, Emīlija Zaica, Kristiāna Anna Melberga, Reinis Egle, Dāvis Benefelds, Rinalds Celms un Dans Lismanis. Projektā piedalījās tādas valstis kā Spānija, Itālija, Somija un Norvēģija.

Pirmais iespaids, ierodoties Nīderlandē bija, ka visapkārt ir ļoti daudz riteņbraucēju un neatkarīgi no laikapstākļiem un dienas laika, cilvēki pārvietojās ar velosipēdiem, to izbaudījām arī mēs. Laikā, ko pavadījām Nīderlandē, mēs pabijām Leidenē, Hāgā un Amsterdamā. Hāgā mēs apciemojām parlamenta ēku un paplašinājām savas zināšanas politikas jomā. Gan Hāgā, gan Amsterdamā devāmies uz mākslas muzejiem, un apskatījām slavenās Vilhelma van Goga, Rembranta un citu mākslinieku gleznas.

Nevaru nepieminēt to, ka mēs kļuvām arī par cīņas mākslas ekspertiem, jo mums notika gan boksa, gan džiu džitsu nodarbības.

Praktiskajās nodarbībās skolā mēs diskutējām par situāciju pasaulē un secinājām, ka tā nav tik dramatiska un slikta kā daudzi uzskata. Mēs izbaudījām katru mirkli, ko pavadījām Nīderlandē un bija patiešām grūti šķirties no savām viesģimenēm. Daudz laika pavadījām kopā, iepazīstot pilsētu un citās kopīgās izklaidēs. Ar nepacietību gaidām savus jauniegūtos draugus Latvijā!

Dāvis Benefelds 10.6 klase

„Memories will keep us together”  - “Atmiņas mūs vienos” 01.09.17.- 31.08.19.

Projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Itālijā

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Itālijā norisinājās  no 2018. gada 11 līdz 17 novembrim.  Šoreiz seminārā piedalījās skolas direktore Ināra Gaile, psiholoģe Ieva Gaile un 12.klašu skolnieces Simona Strumpe, Elizabete Anna Rozīte un Anna Annija Bulzga. Itālijas komanda bija sagatavojusi dažādas radošās darbnīcas , ekskursijas pa tādām vietām kā  Bitonto, Bari, Alberobello u.c., tāpat skolēniem bija iespēja apmeklēt mācību stundas. Skolēni tika uzņemti viesģimenēs un gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespēja izbaudīt vietējo ēdienu kā arī iepazīt itāļu tradīcijas.

Meeting in Poland 2018 

 

Meeting in Czech Republic 2018

 

Erasmus+ projekta “Atmiņas mūs vienos” tikšanās Čehijā norisinājās no 2018.g. 1. oktobra līdz 2018.g. 5. oktobrim. Čehijas skolotāju un skolēnu izvēlētā tēma bija dzīve bez elektrības.

Vizītē uz Čehijas pilsētu Staré Město devās skolotājas Guna Savicka un Inga Ozoliņa, kā arī skolnieces Elīza Gunta Millere un Lība Vinšteina. Čehijas komanda bija sagatavojusi dažādas aktivitātes, radošās darbnīcas un muzeju apmeklējumus, lai skolēni un skolotāji no dažādām valstīm varētu iepazīt dzīvi Čehijas teritorijā laikā, kad vēl nebija izgudrota elektrība.

Skolēni dzīvoja viesģimenēs un laiku pavadīja divās pilsētās Staré Město un Uherské Hradiště, jo abas pilsētas atrodas blakus. Kopā ar viesģimenēm skolēni pavadīja laiku pilsētu iecienītākajās atpūtas vietās.

 

Projekta partneri

Instituto Thos i Codina- Spānija, Mataro

ZESPOL SZKOL SPOLECZNYCH W WOLOWIE- Polija, Wolow

Kauno Jono Jablonskio gimnazija- Lietuva, Kauņa

Stredni odborna skola a Gymnazium Stare Mesto- Čehija, Stare Mesto

Liceo Scientifico Statale "G. Galilei"- Itālija, Bitonto

Mērķa grupa

Skolēni 14- 18 gadi, viņu vecāki, vecvecāki

Esošās problēmas apraksts

Sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību un straujajām pārmaiņām, kas notiek Eiropā un pasaulē kopumā, veidojas paaudzes un cilvēku grupas, kas maz kontaktējas personīgi, nesaprotas, neiedziļinās viena otras problēmās, maz zina viena par otru, jūtas sociāli izstumtas un cilvēki nonāk depresijā. Daudzi cilvēki dzīvo šaurā patiesas vai nepatiesas informācijas lokā, ko sniedz sakari vai informācija internetā. Daudziem jauniešiem neinteresē vēsture un lietas, kuras neskar viņus personīgi. Savukārt vecā paaudze, kura nelieto internetu, jūtas izstumta no sabiedrības. Rodas šaubas par Eiropas Savienības nepieciešamību.

Eiropā vērojama cīņa par identitāti.

Fotogrāfijas palīdz mums saskatīt saikni starp paaudzēm un arī starp nācijām. Ja uztveram Eiropu kā ģimenes locekļus, nākotnes skats veidojas optimistiskāks, jo tieši  atmiņas mūs satuvina. Mums ir kopīgi mērķi un vērtības, kuras apzinoties mēs nojaucam stereotipus un stiprinam saiknes gan starp paaudzēm, gan nācijām. Vācot iepriekšējo paaudžu atmiņas, dalībnieki sapratīs, ka dzīve pirms Eiropas Savienības bija grūtāka un izaicinošāka.

Projekta mērķi

Parādīt, kā sabiedrība ir mainījusies pēdējo desmitgažu laikā.Satuvināt paaudzes gan valstī iekšēji, gan Eiropā kopumā, jauniešiem iemācīt dažādas prasmes, ko māk vecā paaudze, iepazīstināt ar vēstures notikumiem un likteņstāstiem, pievērst viņu uzmanību vecās paaudzes un sociāli izstumto cilvēku problēmām, palīdzēt viņiem iekļauties sabiedrībā- piemēram, mācot datorprasmes vai svešvalodas sarunfrāzes. Apliecināt ieguvumus dažādu valstu pilsoņiem no atrašanās Eiropas Savienībā.

Projektā plānotās aktivitātes

Veidot ģimenes kokus, vākt senču fotogrāfijas un dzīves aprakstus, intervēt, fotografēt, veidot izstādes, filmēt un mācīties dažādas prasmes no vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēram, ēdienu gatavošanu, rokdarbus, amatniecību. Aprakstīt senas paražas un veidot kalendārus. Palīdzēt vecākajai paaudzei apgūt datorprasmes un veidot draugu grupas ne tikai starp vienaudžiem, bet arī starp paaudzēm, izmantot arī citas valodas, ne tikai angļu, bet arī krievu, veidot kopīgus svētkus - Ziemassvētkus, Lieldienas ar labdarības akcijām un tirdziņiem u.c.

Paredzamie rezultāti

Tiks tuvinātas paaudzes un nācijas, iegūtas jaunas prasmes, jaunas draugu grupas un vietnes, informatīvi materiāli, kalendāri, brošūras, kopīgi svētki, izstādes un pozitīvas emocijas, noslēgumā taps kopīgs grafiti Spānijā.

 

Erasmus+ "Ūdens- formula, dzīvība, poēzija" 2014.-2017.


Āgenskalna Valsts ģimnāzija 2014.gadā kļuvusi par koordinatoru jaunam skolu sadarbības projektam, kas ir Eiropas Savienības programmas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā  Erasmus+ stratēģiskās partnerības  projekts.

Projekta autore un koordinatore ir angļu valodas skolotāja Ramona Ķiesnere, kas ieguvusi finansējumu  projektam, izturot sīvu konkurenci.

Jaunā projekta nosaukums  ir „Ūdens- formula, dzīvība, poēzija”, tas paredzēts 2 gadiem un apvieno skolas no 9 valstīm:

Portugāles, Montijo

Čehijas, Stare Mesto

Bulgārijas, Sofija

Itālijas, Foggia

Francijas, Cluses

Spānijas, Badalona

Turcijas, Stambula

Vācijas, Berlīne

un Latvijas

2014./2015. mācību gadā Erasmus +  projekta ietvaros notikušas piecas starptautiskas sanāksmes.

Prezentācijas:

COMMON_NEWT1.pdf

latvia_prez_istanbul.pdf

SOFIJA_UDENS_eng.pdf

Pirmā sanāksme notika Rīgā no 2014. gada 1. līdz 6. decembrim, kas bija iepazīšanās un plānošanas sanāksme, kurā piedalījās skolotāji- koordinatori no visām 9 projektā iesaistītajām valstīm- Francijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Bulgārijas, Vācijas , Turcijas, Spānijas  un Latvijas.

Viesi iepazinās ar skolu, pārrunāja projekta uzdevumus un mērķus, plānoja sanāksmes katrā no valstīm un pieņēma projekta kopējos noteikumus, kas jāievēro, lai viss noritētu sekmīgi un produktīvi.

Pirmās sanāksmes programmā  bija arī svinīgā atklāšana ar koncertu un oficiāliem apsveicējiem, kā arī skolēnu sarīkots Ziemassvētku gaidīšanas tirdziņš, filmēšanās kinopilsētā Cinevilla, skolēnu vadīta ekskursija pa Pārdaugavu, Vecrīgu, jauno bibliotēku un citiem interesantiem objektiem.

Nākam'a sanāksme ar pirmajiem darba rezultātiem par ūdens fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām notika Francijā, Alpu kalnu pilsētiņā Klušē no 15. līdz 20. janvārim.
Līdz ar to sanāksmes dalībnieki  pabija augstu kalnos, baudīja ziemu, franču izsmalcināto virtuvi ar skolotāju un vecāku  pašu gatavotiem pīrāgiem un franču sieru, kā arī apmeklēja hidroelektrostaciju un kalnu kristālu muzeju.

No 19. līdz 23. martam Latvijas delegācija devās uz sanāksmi Čehijas pilsētā Stare Mesto, kur visi mājasdarbi, prezentācijas un plakāti bija veltīti dzeramā ūdens tēmai. Papildus skolēnu veiktajam tika apmeklētas dažādas ar ūdens attīrīšanu un ražošanu saistītas vietas, notika skolēnu grupu darbnīcas un arī dažādas ekskursijas un atpūtas pasākumi, no kuriem ievērojamākais bija galvaspilsētas Prāgas apmeklējums.

Projekta koordinatore angļu valodas skolotāja Ramona Ķiesnere, skolas direktora vietnieks informātikas jomā Andris Zariņš un skolēnu padomes galvenais atbalsts krievu valodas skolotāja Jeļena Strumpe pārstāvēja Latviju Itālijā Fodži pilsētā no 16. līdz 21. aprīlim,  kur visus projekta dalībniekus uzņēma skola ar mākslas novirzienu, un visas skolēnu prezentācijas, gleznas un demonstrējumi bija veltīti mākslai, māksliniekiem un ūdens tēmu tajos. Sanāksmes dalībniekus uzņēma vietējās pašvaldības vadītāji un uzsvēra projekta lomu  gan svarīgas tēmas risināšanā, gan draudzīgu saišu veidošanā starp Eiropas valstīm. Skolēni bija sagatavojuši pat teātra izrādi par ūdens tēmu, tika apmeklēts okeāna krasts un stāstīts par problēmām saistībā ar ūdens noskalotajiem krastiem.
Pēdējā šī mācību gada sanāksme notika Portugālē no 27. maija līdz 1. jūnijam, pilsētā Montijo,  un tur tika apspriesta tēma par ūdens patēriņu ražošanā, veidiem, daudzumu un taupīšanas iespējām.
Viesiem tika demonstrētas sāls ieguves vietas, nozīmīgas ēkas saistībā ar ūdeni un okeāna krasts ar tās iemītniekiem.
Kopā tika vārītas arī nacionālās zupas un apspriesti plāni nākošajam mācību gadam.

 

 

Projekts apvieno 8  ar ūdeni saistītas tēmas:

Kas ir ūdens?

  • Tā fiziskās īpašības, svars, spēks, hidroelektrostacijas
  • Ledus, tvaiks, izmaiņas mainoties temperatūrai,
  • Dažādi ūdens veidi- minerālūdens, smagais ūdens, dzeramais

Itālija (2014.g. novembris/decembris)

 

Ūdens formula un ķīmiskās īpašības

  • kur var atrast visvairāk ūdens
  • jaunākie pētījumi par ūdens atmiņu
  • ūdens kā degviela
  • kādas ķīmiskas vielas padara ūdeni par dzeramu vai nedzeramu

Francija (2015.g. janvāris )

 

Dzeramais ūdens

  • no kurienes to iegūst
  • kāpēc tas trūkst
  • ūdens attīrīšanas tehnoloģijas
  • vai var dzīvot bez dzeramā ūdens

Čehija (marts 2015)

 

Ūdens rūpniecības preču un pārtikas ražošanā

  • cik ūdens patērē
  • cik lietderīgi patērē
  • kas notiek ar ūdeni šajos procesos

Portugāle (maijs 2015)

Ūdens piesārņojums. Kas dzīvo ūdenī?

  • kā cilvēku darbība ietekmē ūdens piesārņojumu un kvalitāti
  • aļģu savairošanās, stāvošs ūdens
  • mazgājamo līdzekļu un sadzīves ķīmijas ietekme uz ūdeni

Vācija (septembris, 2015)

 

Ūdens un klimata izmaiņas

  • ledāju kušana
  • CO2 un ūdens

Turcija (oktobris/novembris 2015)

 

Ūdens radītie brīnumi un katastrofas,

  • vētras un plūdi
  • pazemes ūdeņi, siltie avoti
  •  barjeras rifi, zaļie ezeri

                      Bulgārija (janvāris/februāris, 2016)

 

Ūdens folklorā, literatūrā un dziedniecībā

  • apraksti daiļliteratūrā
  • ūdens loma folklorā
  •  dziedniecībā 
  •  dažādu tautu reliģijā

                Spānija (marts/aprīlis 2016)

 

Otrais projekta gads

2015./2016. m.g.

Sanāksme Vācijā Berlīnē no 1. līdz 5. oktobrim 2015.g.

Tēma-  ūdens piesārņojuma cēloņi un sekas, ietekme uz dzīvajām būtnēm ūdenī un iespējas piesārņojuma mazināšanai.

Mūsu skolēni Žanete Petruņina un Emīls Vilde demonstrēja savus pētījumus par tritoniem un bebriem. Skolēniem palīdzēja gatavoties skolotāji Vaira Strazda un Mārtiņš Eglīte, kurš pavadīja skolēnus arī uz Berlīni. Skolotājas Ievas Leimanes audzēkņu veidotie plakāti tika ņemti līdzi izstādei.

Grunevaldes  dabas parkā un laboratorijā skolēniem bija iespēja pētīt ūdens sastāvu, iepazīties ar augu un dzīvnieku valsti.

Tika apmeklēta ūdens attīrīšanas stacija, izbaudīts brauciens ar kuģīti, izmantojot ūdens pacēlāju Niederfinovā un veiktas citas interesantas aktivitātes.

Sanāksmes laikā tika iedziedāta arī kopēja dziesma visās dalībnieku valodās par ūdens tēmu.

No 19. līdz 23.  novembrim sanāksme Stambulā, Turcijā

Cik ļoti mainījies klimats  laika gaitā, un kā tas saistīts ar ūdeni- skolēni no visām dalībvalstīm rādīja prezentācijās, plakātos, filmiņās, eksperimentos un viktorīnās.

ĀVĢ pārstāvēja Agnija Ritere un Bruno Pļavinskis stāstot par plūdiem Latvijā.

Turcijā tika apmeklēti daudzi interesanti objekti, sākot no vēsturiskajām pazemes ūdenskrātuvēm, mošejām un sultāna pilīm, beidzot ar tirgu, Galata torni un islāma mākslas muzeju. Protams, svarīgi redzēt, kur Eiropa satiekas ar Āziju, izbraukt ar kuģīti pa Bosforas jūras šaurumu un apmeklēt vienu no lielākajām ūdens attīrīšanas stacijām.

ĀVĢ direktorei Inārai Gailei bija interesanti arī iepazīties ar vienu no lielākajām, vecākajām un prestižākajām skolām Turcijā, kurā bērni var iestāties tikai nokārtojot iestājeksāmenus.

Erasmus +  projekta „Ūdens- formula, dzīvība, poēzija” anāksme  Bulgārijā

No 22. līdz 26. februārim Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāji Ramona Ķiesnere un Aigars Mihno un skolnieces Karlīne Žvīgure un Stella Tomsone Kundziņa pārstāvēja skolu projekta sanāksmē Sofijā.

Tika apmeklēta sadraudzības skola nr. 54 SOU St Ivan Rilski, privātā skola „Drujba” un skolēnu radošais centrs, kur tika demonstrēti mājas darbi par dažādiem ūdens radītiem brīnumiem, baudīts koncerts un cienasts, kā arī varēja iemācīties bulgāru nacionālo deju soli.

    Sanāksmes dalībnieki apmeklēja arī mākslas muzeju, izbaudīja mazpilsētu eksotiku un vēstures elpu, kā arī iepazinās ar meteoroloģiskās stacijas darbu un devās pārgājienā apkārt ezeram.

Sanāksme Badalonā Spānijā

No 19. līdz 26. aprīlim Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile, projekta koordinatore Ramona Ķiesnere un angļu valodas skolotājs Mārtiņš Driksna pārstāvēja skolu Erasmus + projekta „Ūdens- formula,dzīvība, poēzija”sanāksmē Badalonā Spānijā. Skolēnu Anša Bernarda un Martas Undīnes Ķiesneres veidotā prezentācija par  dzejas un dziesmas  nozīmi latviešu cīņā par neatkarību kataloniešiem bija tuva un saprotama.

Skolotāji un skolēni iepazinās ar skolu, citu projekta dalībnieku dziesmām, dejām un folkloru,  apmeklēja Barselonas ievērojamākās vietas, mācījās spāņu nacionālās dejas un baudīja piejūras pavasarīgo vēju un sauli.