12.klases iepazīst Willa teātri

–

–

2026.gada novembrī 12.a, 12.b, 12.c, 12.e, 12.d un 12.f klase iepazina jaunu kultūras vietu Rīgā- Willa teātri, vienlaikus noskatoties izrādi „Pilna slodze”. Tās režisors Varis Piņķis, skolotājus atveidoja aktieri Inga Alsiņa – Lasmane un Varis Piņķis, savukārt dažādus skolēnu tēlus atklāja aktieris Rihards Zelezņevs.

Lūk, skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās.

„ Ļoti precīzi tika attēlots gan skolotāju, gan skolnieku ikdienas haoss, bet ar humoru. Visi trīs aktieri bija fantastiski, it īpaši Rihards Zelezņevs – tik daudz dažādu tēlu no viena aktiera!” ( Kate)

„Man patika izrāde, tā bija smieklīga un asprātīga. Dažos brīžos neveiklums starp tēliem likās tik īsts, ka gribējās aizklāt seju ar rokām. Manuprāt, šī bija jauniešiem ļoti piemērota izrāde, jo tā ir viegla, izbaudāma un asociējas ar bērnībā piedzīvoto.” ( Aleksa)

„Izrāde man likās nostalģiska, jo pati esmu pabeigusi mūzikas skolu un bija interesanti redzēt to no skolotāju skatapunkta.” ( Paula)

„Izrādē aktieris Varis Piņķis ļoti labi attēloja skolotāja darbu, cik emocionāli grūti ir mācīt kādu, kurš nevēlas mācīties un sadarboties. Skatoties izrādi, es salīdzinaju savu mūzikas skolas pieredzi ar izrādes bērnu pieredzi, kas bija citādāka gan attieksmes pret mācībām ziņā, gan skolotāju.” ( Stefānija)

„Man ļoti patika ievērot mazās detaļas Zelezņeva parsonāžos. Skolotājam mācot, kā turēt vālītes, viņš tās turēja, kā pats iemācījās, kā jau intervijā teica, – nepareizi, bet pēc izlabošanas viņš dažas sekundes turēja pareizi un ātri pārmainīja uz sev pierasto stilu. Arī pēdējā “solo” varēja ievērot sejas mikroizteiksmēs, ka viņš nevar vairs uzvesties kā klusais Markuss un vajadzēja pilnībā fokusēties uz bungām.” ( Jēkabs)

„Man ļoti patika Riharda Zelezņeva uzstāšanās Latvijas Leļļu teātra izrādē “Sibīrijas haiku”. No teātra izgāju ar pozitīvām emocijām uzlādēta un izsmējusies. “Pilna slodze” lika man pārdomāt, cik nopietns, atbildīgs un sarežģīts ir pedagoga darbs un kā pati izturos pret mācībām un kā tas ietekmē skolotāja attieksmi pret mani. Atcerējos Čārlija Čaplina teikto, ka “dzīve ir traģēdija, ja uz to skatās tuvplānā, bet komēdija, ja skatās kopplānā”.” ( Sāra)

„Izrādes laikā guvu atziņu, ka jādara, kas pašam patīk, un, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, ir jābūt pacietīgam un jāiegulda laiks.” ( Sofija)

„Pēdējais audzēknis Rojs atsaucās uz pirmo skolēnu, kas tajā dienā apmeklēja nodarbības, jo tas radīja īstu skolas atmosfēru- skolēni savā starpā klačojas par skolotājiem. Radās pārdomas, vai RĀVĢ skolotāji pēc stundām tiek novesti līdz tādam izmisumam, kādu juta bungu skolotājs Kaspars. Izrāde akcentēja, ka skolēni ne vienmēr ir gatavi mācīties un skolotāji ne vienmēr ir gatavi mācīt. Tā ir dzīve. Pārgurums un izdegšana ir ļoti raksturīga skolēniem un arī skolotājiem, tāpēc man šķita aktuāli , ka to sižetā parādīja no abiem skatpunktiem.” ( Annija)