1. English

Vēsture

Āgenskalna Valsts ģimnāzija ir viena no vecākajām skolām Latvijā, kas joprojām darbojas, un pirmā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā.

Skolas pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā, kad 1681. gadā Rīgas rāte nolēma Pārdaugavā dibināt skolu ar vācu mācību valodu. Pagāja vairāki gadi, līdz 1688. gadā Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu.

Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā. Ir zināms, ka 1690. gadā skola saņēmusi no rātes grāmatas trūcīgiem skolēniem.

Par senāko skolas nama atrašanās vietu ziņu nav, taču ir zināms, ka 1778. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Daugavgrīvas ielā 10 (ēka nav saglabājusies). Āgenskalna pilsētas zēnu skola tur atradās līdz 1902. gadam, kad tika uzcelta jauna skolas ēka Lavīzes ielā 2a.

Abas trīsstāvu mūra ēkas būvētas speciāli skolai pēc arhitekta R.Šmēlinga projekta, par paraugu izmantojot Krievijas armijas kazarmu vizuālo tēlu. Ēkas būvētas racionāli un askētiski, vienīgais arhitektoniskais akcents ir ieejas mezgla portāls tā frontonā un dzegā saskatāmas neogotikas stila iezīmes.

Skolā bija ierīkota centrālā apkure un ūdensvads. Jaunajā skolas ēkā vietu atrada ne tikai Āgenskalna pilsētas zēnu skola, bet arī trīs citas skolas: 1805.g.dib. Āgenskalna meiteņu skola, 1872.g. dib. Sv Lūkasa pilsētas zēnu skola un 1904.g. dib. Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola. 1906. gadā apvienotajai skolai radās arī jauns nosaukums - Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotā elementārskola.

Jaunajā skolā strādāja 11 skolotāji, bet mācījās 350 skolēni, galvenokārt vācieši un latvieši, taču bija arī krievi, poļi, ebreji u.c.

No 1906. gada par apmācības valodu kļuva krievu valoda, latviešu valodā notika tikai ticības mācības un dzimtās valodas stundas.

1923. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas 4. pamatskolu. To apmeklēja vidēji 500 bērnu, ar viņiem strādāja 16-20 skolotāji, mācības notika latviešu valodā. 1939. gadā skola plaši svinēja 250 gadu jubileju, tā saņēma Āgenskalna latviešu biedrības dāvāto karogu ar devīzi- "Slēgsim sirdis saules lokā, augsim lieli Latvijai".

Laika gaitā skola tika pakļauta daudzām reorganizācijām un nosaukumu maiņām, līdz 1973. gadā tā kļuva par Rīgas 73. vidusskolu, kurā 1979. gadā uzsāka padziļinātu fizikas un matemātikas apguvi. 1973. gadā skola tika paplašināta, piebūvējot vēl vienu korpusu, tajā atrodas aktu un sporta zāles, ēdnīca un jaunas klašu telpas.

1990.gadā sadarbībā ar RTU skola tapa par TU Āgenskalna koledžu, tomēr ne uz ilgu laiku. 1995.gadā 1.-6. klašu skolēni ieguva jaunas telpas Zeļļu ielā, kur tika nodibināta Fr. Brīvzemnieka pamatskola.

Savukārt Lavīzes ielas skola 1996. 1.septembrī kļuva par Āgenskalna Valsts ģimnāziju, kas pastāv vēl tagad.

 

* 1996. g Āgenskalna Valsts ģimnāzija


* 1995.gadā 1.-6.klašu skolēni iegūst jaunas mācību telpas Zeļļu ielā. (Pēc gada iegūst patstāvīgas skolas statusu – Fr.Brīvzemnieka pamatskola.)
* 1990.gadā sadarbībā ar RTU skola top par TU Āgenskalna koledžu.
* 1973. g. Rīgas 73. vidusskola
* 1961. g. Rīgas 38. astoņgadīgā skola
* 1953. g. Rīgas 38. vidusskola
* 1944. g. Rīgas 4. septiņgadīgā skola
* 1941. g. Rīgas 4. pamatskola
* 1940. g. Rīgas 24 pamatskola


* 1923. g. Rīgas pilsētas 4. pamatskola

* 1906. g. Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienotā elementārskola

* 1904. g. Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola

* 1872. g. Sv. Lukasa pilsētas zēnu skola

* 1805. g. Āgenskalna meiteņu skola

* 1688. g Āgenskalna pilsētas zēnu skola

1688. gadā Rīga rāte par skolas pārzini ieceļ Ernest Freidman Hubner.
Skolas direktori ir:

* Ināra Gaile (no 1986. gada)
* Jānis Miezītis (1969–1986)
* Nikolajs Daugovičs (1964–1969)
* Lidija Cepīte (1961–1964)
* Viktors Dinēvičs (1958–1961)
* Fricis Ansbergs (1944–1958)


* Jānis Dāvidsons (1944–1958) (attēlā)

* Pēteris Breikšš (1931–1941) (attēlā)
* Mārtiņš Eihe (1919–1931)
* Fricis Ieviņš (1904–1906)
* Jēkabs Vitte (1900)

Vēsturiski attēli skolas galerijā.

Ziņas par absolventiem un viņu iesūtītā informācija galerijā.