Skolas soma
Projekta “Skolas soma” ietvaros 11.3 klase apgūst pasaules kultūrvēsturisko mantojumu
Pavasarim ārā kavējoties, mūsu klase nolēma meklēt krāšņumu un smelties spēku kaut kur citur. Gluži tik vienkārši sākām savu ceļojumu uz mākslas muzeju Rīgas Birža, lai nonāktu, šķiet, pašā Indijā.
Kad mūs sagaidīja gides, klase tika sadalīta divās daļās. Pirmā grupa savu ceļojumu sāka ar sietspiedes tehnikas darbnīcu. Mūsu darbnīcas vadītāja no sākuma iepazīstināja ar šīs tehnikas vēsturi un specifiku. Uzzinājām, ka šī interesantā tehnika radusies Ķīnā un ir vairāk kā divas tūkstošgades veca. Vēl mūsdienās strādāt ar sietspiedi nozīmē lielu roku un komandas darbu. Rāmis, kurā ievietots polimēra tīkls ar izvēlēto dizainu, visbiežāk ir jāpalīdz turēt kādam citam. Visa tehnikas maģija slēpjas pareizi izvēlētās auduma, krāsas un tās biezuma, pielietotā spēka kombinācijās. Jāuzsaka arī pieejamie dizaini, kas variēja no G. P. Febrirgena jaunākā “Ziediem un augļiem” līdz pat Rīgas Biržas ikonai- Dmitrija Gutova darbam “Gondola”. Ikvienam tika sniegta iespēja izmēģināt šo unikālo tehniku, pēc kuras mūsu krekliņus un auduma maisiņus rotāja raibi Rīgas Biržas atpazīstamākie mākslas darbi. Pavisam noteikti var apgalvot, ka visi darbiņi ir izdevušies izcili, neatkarīgi no tā, vai šo tehniku izmēģināja pirmo vai otro reizi. Visā darba veikšanas laikā gaisā virmoja patīkama satraukuma, miera un izpalīdzības gaisotne. Darba vadītājas bija profesionālas un jaukas, kā arī paveiktā darba rezultāti ir izcili.
Tālāk mūsu ceļš veda uz ilgi gaidīto izstādi. Mūs sagaidīja laipna gide, kura pirms pašas izstādes apmeklēšanas iepazīstināja mūs ar Indijas tradīcijām, lai izstādi vārētu pētīt ar jau zinošu aci. “Indija- tradīciju zeme” bija izstāde, kas ievelk sevī ne tikai ar krāšņajiem eksponātiem, bet arī ar unikālajiem stāstiem, kas paslēpti aiz tiem. Izstādes apmeklējuma laikā var secināt, ka Indija ir vieta, kur gadsimtiem ilgā vēstures un tautas veidošanās procesā radusies sabiedrība, kuras pamatus veido līdztekus ejošā māksla un amatniecība. Izstādes koncepts bija veidot ikdienišķu Indijas mājokli, apmeklētāju iepazīstinot ar pieņemtajām paražām, apģērbu, izklaidi, traukiem, rotām un dievišķajiem simboliem. Klases kolektīvs uzzināja arī daudz jauna vai padziļināja jau esošas zināšanas, piemēram, uzzinot, ka šahs ir radies tieši Indijā. Pārsteidza arī delikāti veidotās ziloņkaula figūriņas un tējas servīzes, kā arī smalki izšūtie audumi, kas pieprasa milzīgu pacietību un prasmes. Noteikti jāuzsaka ne tikai aizraujošie eksponāti, bet arī mūsu gides prasmes veidot saistošu, interesantu stāstījumu, kas ikvienam no mums palīdzēja neapmaldīties šajā brīnumainajā Indijas pasaulē. Liels prieks redzēt gaišas, smaidošas sejas, kuras aizrautīgi sekoja līdzi gides stāstījumam. Ikviens no mums ieguva ne tikai vērtīgas zināšanas, bet papildināja arī savu kultūras un pasaules intelektu.
Paldies kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju izzināt sarežģītu, taču skaistu pasaules daļu un tās kultūru, iegūt jaunas prasmes, bet pats galvenais- paldies par iespēju kopā ar klasi vērtīgi pavadīt laiku kopā. Izsakām pateicību arī Rīgas Biržai par viesmīlīgo uzņemšanu. Noteikti plānojam tur atgriezties vēl!
11.3 klases vecākā Vendija Kokare
No 2023. gada 2. februāra visā Latvijā kinoteātros var noskatīties jaunāko režisores Ināras Kolmanes filmu "Mātes piens". Arī daudzas mūsu skolas klases, izmantojot projekta "Skolas soma" piedāvājumu, ir noskatījušās šo filmu.
2023. gada 31. janvārī Āgenskalna Valstības Aktu zālē 9. klasēm risinājās Latvijas Skolas somas apmaksāts spēlfilmas “Māsas” seanss, toties 7. februārī – tikšanās ar režisori un scenārija autori Lindu Olti.
Nedēļā starp mākslas darba noskatīšanos un iepazīšanos ar idejas īstenotāju skolēni varēja aizdomāties un savstarpēji diskutēt, veidojot skaidrāku izpratni par sižeta līniju un izvērtējot ģimenes lomu savā dzīvē. Dažs uzplauka par jauno filozofu, cits ievēroja aizraujošus režijas aspektus - filma jauniešus nebūt neatstāja vienaldzīgus.
Skolā viesojoties L. Oltei, daudzi aktīvi iesaistījās, uzdodot gan praktiskus, gan emocionāli piesātinātus jautājumus par spēlfilmas tapšanu, nozīmi režisorei un viņas mērķi, nododot estētisko daiļdarbu auditorijai. Klātesošie skolotāji arī dalījās savā skatījumā, un tikšanās beigās bija skaidrs - ģimeniskā saikne, lai arī tā mēdz izpausties dažādi, ir paaudžu paaudzēs nezūdoša vērtība, bez kā neiztikt.
Filma “Dvēseļu putenis” skolā
8. novembrī visas 9. klases skolas aktu zālē kopīgi noskatījās filmu “Dvēseļu putenis” (rež. Dzintars Dreibergs), kas uzņemta pēc Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Pēc filmas bija lieliska tikšanās ar galvenās lomas atveidotāju Oto Brantevicu.
“Dvēseļu putenis” noskatīšanās man pavēra citu skatu uz karu. Skolā tieši apguvām tēmu par Pirmo pasaules karu, un es biju dzirdējusi par visām “zvērībām” un cilvēku nežēlīgākajām nogalināšanām, kuras notika Pirmajā pasaules karā. Lai gan to iedomāties bija briesmīgi - redzot tās uz lielā ekrāna - tikai tad sapratu, cik skarbas, nežēlīgas un nevajadzīgas šīs cilvēku darbības patiesībā bija. Filma man arī ļāva iejusties karavīra lomā un izjust to uztraukumu un nepārliecinātību, kāda patiesībā valdīja kareivju vidū. Jāuzteic ir aktieri par kareivju emociju atveidojumu, jo varēja izjust, kā vīriešu vēlme karot izzuda, atrodoties kara laukā. Kā viņi tikai tad apjēdza, ka tas nebūs nekāds rotaļu laukums. Jāatzīst, ka daudzi kadri filmā nebija īpaši patīkami skatāmi un sametās pat slikta dūša, bet, godīgi sakot, tas bija vajadzīgs, lai saprastu, cik patiesībā tas viss bija šausmīgi. Runājot par pašu pasākumu - ļoti ceru, ka kaut ko šādu kādreiz varēs atkārtot! Tā ne vien bija kā neliela izraušanās no ikdienas ierastās, spraigās rutīnas, bet arī veids kā, labi pavadot laiku, iemācīties ko jaunu un neaizmirstamu. Arī iepazīšanās ar filmas galvenā varoņa atveidotāju bija lieliska. Patiešām parādīja to, ka arī tādi paši parasti cilvēki kā mēs var sasniegt kaut ko tik ievērojamu!
Dinija Zīberga, 9.3
Filma “Dvēseļu putenis” patiešām iepatikās mūsu klasei. Skatoties katrs no mums izjuta neparastas emocijas un aizdomājās, cik grūti bija jauniem puišiem, tēviem un vectēviem atstāt savas mājas.
Emma Ņestrojeva, 9.2
Ar ,,Skolas somu” uz radošo darbnīcu!
Projekta ,,Latvijas skolas soma” ietvaros mums , Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10.5 klasei, 30.10. un 31.10. bija iespēja apmeklēt radošo darbnīcu ,,Latvju rakstu zīmes” Rīgas Porcelāna muzejā, kur izzinājām Rīgā veidotā porcelāna vēsturi no 19. gs. vidus līdz 20.gs. 20. gadiem – ražošanas tradīcijas un porcelāna dizaina attīstību. Muzejā, kurš jau kopš 2001. gada kļuvis par iecienītu tūrisma objektu, darbojāmies porcelāna veidošanas radošajā darbnīcā, kurā katra varējām izveidot savu rakstu zīmi , uzklausot izpalīdzīgās un smaidīgās mākslinieces A.Kaprānes padomus. Patīkamā atmosfērā un uzcītīgi strādājot tapa zilibaltas satriecošas rakstu zīmes – piemiņa par aizraujošu pēcpusdienu.