1. English
Ja Jūs turpināt izmantot doto vietni bez noklusēto iestatījumu izmaiņām, Jūs piekrītat cookie failu izmantošanai avg.lv vietnē. X

    Latviešu valoda man ir ...

    2021. gada 11. oktobrī

    2021.gada 15.oktobris -Valsts valodas diena, ko turpmāk šajā dienā svinēsim ik rudeni. Latviešu valodas aģentūra rosināja iesaistīties akcijā “Latviešu valoda man ir...”, kur katrs aicināts paust pārdomas, turpinot apgalvojumu “Latviešu valoda man ir…”. Mūsu ģimnāzijas jaunieši arī iesaistījušies šajā projektā, un šeit ir interesantākais 15 skolēnu pārdomu piedāvājums.

    Apsveicam visus ģimnāzijas skolēnus un darbiniekus, Valsts valodas dienu sagaidot, un aicinām iepazīties ar mūsu jauniešu viedokli!

    Latviešu valodas un mākslu metodiskās komisijas skolotājas

     

    Latviešu valoda man ir …

     

       Latviešu valoda man ir mājas.

       Tā ir mana drošība un mana māju izjūta. Bet tajā pašā laikā tā ir kā neuzticams draugs. Šajā valodā es varu smelties lepnumu un godu, bet dažreiz arī nevaru tajā sevi pilnīgi paskaidrot. Latviešu valoda man ir mājas, gan tajā nozīmē, ka es tajā jūtos droši, gan tajā, ka es dažreiz gribu to mainīt vai tikt no tās prom.

     

    Līva Indāne, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir svarīga. Tā ir mana dzimtā valoda, kuru runāju dzimtajā zemē. Izrunājot katru burtu un izsakot visas garumzīmes, katru reizi es lepojos ar to, ka mēs esam Latvijā un runājam savu valodu.

       Latviešu valoda palīdz man runāt un rakstīt, bet tā ir ne tikai man. Šī valoda ir tecējusi cauri kariem, slīdējusi apkārt daudzām cilvēku mājām un ievijusies latviešu sirdīs tik cieši, ka vēl šodien mēs to runājam. Tā ir tikusi sargāta visu šo laiku, to vajag turpināt sargāt vēl ilgi, jo latviešu valoda saista mūs visus kopā.

     

    Anna Emīlija Kariņa, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir dzimtā valoda, un es lepojos ar to, ka šī skaistā valoda ir mana dzimtā valoda. Tā ir arī manu radinieku dzimtā valoda. Latviešu valoda ir kā ģimene, kur visi vārdi ir draudzīgi un saticīgi. Visi labi sader kopā un veido skaistus teikumiņus. Saliec kopā, un veidojas stāstiņi!

     

    Alberts Čupriks, ĀVĢ 7.1 klases skolnieks

     

       Latviešu valoda man ir viss. Tā man ir neatņemama dzīves daļa. Tā man ir jau no bērnības pāri plecam skatījusies, palīdzējusi sadraudzēties un izpaust manu balsi pasaulei. Latviešu valoda man ir saikne ar pagātni un maniem senčiem. Tā man dod ceļu uz nākotni, uz manu būtību un uz manu dvēseli. Latviešu valoda man ir devusi iespēju dzīvot dzīvi neklusējot.

     

    Māra Semjonova, ĀVĢ 7.1 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man nav dzimtā valoda, tāpēc es uzskatu, ka tā ir vēl viena cīņa manā dzīvē. Ar katru pagājušo dienu mana zināšanu soma kļūst arvien smagāka, bet es labāk un labāk saprotu, ka latviešu valoda nav viegla. Lai uzvarētu cīņu par valodas zināšanu, ir jāpārvar daudzas grūtības un nezināmais. Nezināmais vienmēr ir biedējošs, tāpēc bieži šo baiļu dēļ cilvēki vēlas pārtraukt mēģinājumus apgūt kaut ko jaunu un spīdošu. Man pārvarēt bailes palīdzēja mani bijušie skolotāji, kuri vienmēr atbalstīja un ticēja man. “Jums šī valoda ir jāpieradina, tad un tikai tad tā būs paklausīga jūsu rokās,” es atceros vārdus katru reizi, kad ir grūti. Manuprāt, iemācīties jebkuru valodu nav viegli, bet cīņā ar nezināmo katram ļoti palīdzēs labi un saprotoši skolotāji.

     

    Evelina Brokere, ĀVĢ 10.3 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir mammas lasītās grāmatas bērnībā, tēta uzmundrinājumi pēc neveiksmes, garas sarunas ar draugiem un pretimnācēja draudzīgais sveiciens. Latviešu valoda man ir mājas. Dzimtā valoda kā neredzama, bet cieša saite mani vienmēr vienos ar manām saknēm un visiem latviski runājošajiem gan Latvijā, gan tālu ārpus tās robežām.

       Latviešu valoda man ir drošība, jo nevienā citā valodā, lai cik labi es to būtu apguvusi, es nespēju izteikt savas domas un jūtas tā, kā tas ir iespējams tikai latviski.

     

    Patrīcija Krieviņa, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir nacionālās pašapziņas un identitātes pamats. Lai gan pasaulē ir tūkstošiem valodu un dažās no tām sarunājas vairāki simti miljonu cilvēku, manuprāt, prasme sazināties latviešu valodā ir unikāla nelielā valodas lietotāju skaita dēļ. Lai arī pašreizējā latviešu valoda ir jauna valoda, tā ir ietekmējusies no senajām baltu un somugru cilšu valodām, tādējādi saglabājot vērtīgas valodu tradīcijas.

       Uzskatu, ka latviešu valoda pārstāv senas un pārbaudītas paražas cilvēku saziņas kultūrā, piemēram, plaša deminutīvu, izteicienu un sakāmvārdu leksika. Latviešu valoda veido tiešo saikni starp mani un maniem priekštečiem. Valoda laika gaitā attīstās, taču kodols paliek nemainīgs. Mani senči lietoja valodu, kura stilistiski ir mainījusies, taču saknē neatšķiras no valodas, kuru lietoju mūsdienās.

    Eduards Sīlis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

       Latviešu valoda man ir mājas. Tā ir skaņa, kuru dzirdot zinu, ka esmu ar savējiem un pie savējiem. Ceļojot esmu redzējusi daudz skaistu vietu, tik skaistu, ka iemirdzas acis. Bet vai arī sirds? Ne gluži. Bez savas latviešu valodas nespēju iemīlēt nevienu citu vietu šai plašajā pasaulē. Mana valoda man sniedz piederības sajūtu: te, mājās, esmu mīlēta, saprasta un gaidīta. Tur, kur skan latviešu valoda, tur ir un vienmēr būs manas mājas.

     

    Mona Upeniece, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

     

       Latviešu valoda ir mans centrs. Bez tās nekā manā dzīvē nebūtu: ne sarunu, ne saziņas, ne sarakstes. Apzinos, ka valoda ir visa centrs, kas man ir jāsargā un jākopj, jo tikai ar saudzību, manuprāt, iespējams saglabāt dzimto valodu nākamajiem laikiem un cilvēkiem.

     

    Konrāds Rezņikovs, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

     

       Mana dzimta vairākās paaudzēs ir dzīvojusi Latvijā un iemīlējusi to. Pirmie vārdi, ko dzirdēju, pirmie vārdi, ko pateicu, un pirmās grāmatas, ko lasīju, bija latviski. No visām vietām, kur es varēju piedzimt un izaugt, es piedzimu šeit, Latvijā, un par to esmu ļoti pateicīga liktenim un savai ģimenei.

       Runāju vienā no skaistākajām pasaules valodām. Tā ir manu vecāku dāvana man. Manas izjūtas pret valodu ir tādas pašas kā pret vecākiem - un tā ir mīlestība.

     

    Lea Aleksandra Venckus, ĀVĢ 11.4 klases skolniece

     

       Latviešu valoda ir viena no 6700 pasaules valodām. Bet nepārprotiet! Tā nav parasta. Šīs valodas skaņas ir tās, kuras izrunāju pirmās. Varbūt sākumā neskaidri, bet manas tautas valodā.

       Jā, valoda mainās. Daudzi senvārdi, kurus dažreiz piemin skolā, ir izzuduši, kamēr to vietā ir nākuši jaunvārdi. Mūsu valoda kā vējš skrien uz nākotni. Vecās ozola zīles netiek līdzi un paliek  ārpusē. Bet svarīgāko man jāatceras visu mūžu: mūsu valodas koka saknes neļaut vējam izpūst.

     

    Ralfs Ulmanis, ĀVĢ 11.4 klases skolnieks

     

       Latviešu valoda ir pļavu smarža, tveicīgas jūlija naktis, vainagu pīšana. Latviešu valoda ir dziesmu dziedāšana un sapņošana siena kaudzē. Latviešu valoda ir silts piens ar medu.

       Mans pirmais vārds, ko jebkad biju pasacījusi pasaulei, - “bumba!” Es, skatoties spilgtajā pilnmēnesī, rādīju ar pirkstu un uzjautrināti saucu: “Bumba!’’ Latviešu valoda man ir Mēness. Iedziļinoties jautājumā, kas gan man ir latviešu valoda, jāsaka, ka itin viss. Jānis Klīdzējs reiz teicis: “Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.’’ Valoda ir pasaule, kas apkampj mani.

       Uz Zemes nav man mīļākas valodas par dzimto latviešu valodu. Saules mūžs latviešu valodai!

     

    Sofija Keiča, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir līdzīga mīkstai rotaļlietai no bērnības. Lielākoties katra mūža diena pavadīta, runājot un prātojot tajā.

       Latviešu mēlē runāju kopš laikiem, kad gāšu nozīmēja iešu, toreiz šī valoda bija mana jaunā mīkstā mantiņa. Tā bija kā tikko dāvāta. Man bija jāsāk tā apģērbt no galvas līdz kājām, jāsasilda, rotaļlietu vairs nekad nevarēju laist vaļā. Tagad rotaļlieta sēž kastē, tā ir guvusi savu ģērbu un tiek lolota vēl joprojām, kad tai auksti, izvelku, nopurinu puteklīšus, spodrinu no jauna.

       Mīksta, tāpēc ka iemīļota rotaļlieta, jo ar to iespējams spēlēties, rast jaunas nodarbes. Sanāk tai aptīt brūces, jo dažkārt aizvainoju, notraipu.

     

    Lūcija Anete Lipinika, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir dzimtā valoda. Lai arī man kopš bērnības tika teikts, ka latviešu valodai nav nākotnes, jo Latvija ir maza valstiņa, spēju teikt tikai to, ka tad, kad man būs bērni, es viņiem to mācīšu ar apņēmību un spēku, ko raisa šī valoda.

       Latviešu valoda ir kas vairāk par seklumu, tā nav upe, tā ir jūra. Katram vārdam ir savs plauktiņš atvēlēts un daudz brāļmāsīšu jeb sinonīmu, kas konkrētās situācijās noder kā emociju gammas paplašinājums.

     

    Katrīna Vozņesenska, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

     

       Latviešu valoda man ir okeāna plašums.

       Valodas dzīlēs vienmēr spēju atrast vārdus, ar kuriem precīzi raksturot savas izjūtas un idejas, ko izteikt sarunu biedriem. Šajā okeānā ir baudāma gan literatūra, gan mūzika, gan kino, gan māksla, ko nesaprast cilvēkiem no citām pasaules malām. Kad ārzemēs dzirdu latviešu valodu, pārņem mājības sajūta, kas sasilda, jo saprotu, ka daļa no mana okeāna ir blakus.

       Šis okeāns ir bezgalīgs.

     

    Katrīna Liepiņa, ĀVĢ 11.5 klases skolniece

     

     

    https://avg.lv/lv/gimnazija/projekti/